Author: galvenais

  • Krakova

    Krakow

    Polijā, Krakovā pats slavenākais ir uz Sv.Marijas baznīcas (Kościół Mariacki) mūra esošais saules pulkstenis (50°03’42″N 19°56’21″E). Tas novietots uz sienas, kas ir tieši vērsta pret dienvidiem, tādēļ ciparnīcai veidojas simetriska lineatūra. Šis saules pulkstenis raksturīgs ar interesantiem elementiem, kas papildina tradicionālās stundu iedaļas – ar deklināciju jeb datumu līnijām, kā arī ar zodiaka zīmēm, kas norāda uz attiecīgo laika periodu. Šis ir 1954.gadā veidots saules pulkstenis, kas aizstāj tajā pašā vietā bijušo 17.gadsimtā veidoto laikrādi.

  • Tērvetes saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Tērvete.
    Koordinātas: 56° 28′ 53.9″N, 23° 23′ 06.9″E
    Veids: horizontālais
    Izgatavošanas gads: 1933., atjaunots 1998.gadā
    Autori: Studentu apvienība
    Materiāls: Betona pamatne, betona ciparnīca ar metāla stundu iedaļām, metāla gnomons.

    Tērvetes saules pulkstenis ir minēts laikraksta “Latvijas Kareivis” 191.numurā (1938.gada 25.augusts), rakstā “Pa dzimtās zemes pilsētām un ciemiem”:

    “Tālāk dodamies pa parku; pa kuru iedami, nonakam pie 20m augstā Tērvetes pilskalna – tā sauktā Cukurkalna (savas apaļās formas pēc). Kalnam ziemeļos Zviedru kalns, kur, domājams bijuse Svētā kalna ordeņa koka pils. Blakus Tērvetes pilskalnam vēl aizvien redzamas vācu mūra atliekas; uz tām kādā stūrī stārķu ligzda.”

    “Tagad senču pilskalna galā ierīkots karoga masts, kurā svinīgos gadījumos atkal plīvo latvju karogs. Ierosināts arī pilskalnā uzcelt senču pili. Pilskalna stūrī uz četrstūraina betona pamata uzstādīts šūnakmens ar saules pulksteni; šūnakmeņa sānos rakstīts: Dižo zemgaļu XIII g.s. brīvības cīņu atcerei. – Latvju studente 4. VI. 1933.”

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Tervete, horizontal sundial.
    DE: Lettland, Tervete, horizontale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie, Tervete, cadran solaire horizontal.
    IT: Lettonia, Tervete, orologio solare orizzontale.
    RU: Латвия, Тервете, горизонтальные солнечные часы.
    ES: Letonia, Tervete, reloj de sol horizontal.

    Foto: M.Gills

  • Pēterburga, Kunstkamera

    Sanktpeterburgā Kunstkameras torņa smailē ir viens no senākajiem un, iespējams, viens no skaistakajiem Pēterburgas saules pulksteņiem – lieliskā armilārā sfēra, ko ir veidojis franču mehāniķis Pjērs Viņjons (Pierre Vignon) 1730-to gadu sākumā vienlaikus ar Krievijas Zinātņu akadēmijas pirmās astronomiskās observatorijas izveidi. Sākonēji franču astronoms Žozefs Nikolā Delils (JosephNicolas Delisle) plānoja Konstkameras smailē novietot vēja rādītāju, bet vēlāk lēmums tika mainīts par labu armilārajai sfērai. 1747.gada ugunsgrēkā Kunstkameras tornis nodega, un tika atjaunots tikai pēc 200 gadiem. Kopā ar to tika no jauna izveidota armilārā sfēra – saules sistēmas darbības modelis.

    Valerija Dmitrijeva (Валерий Дмитриев) sagatavotā informācija vietnei saulespulkstenis.lv:

    На башенке Кунсткамеры находятся одни из старейших, и, пожалуй, одни из самых красивых солнечных часов Петербурга – великолепная армиллярная сфера, выполненная французским механиком Пьером Виньоном в начале 1730-х годов при создании первой астрономической обсерватории Российской Академии наук. Первоначально французский астроном Жозеф Николя Делиль планировал установить на башенке Кунсткамеры флюгер, но позднее это решение было изменено в пользу армиллярной сферы. При пожаре 1747 года башня Кунсткамеры сгорела и была восстановлена лишь 200 лет спустя, вместе с башней была воссоздана и армиллярная сфера – модель устройства солнечной системы.

  • Londona, Fountain court

    London, Fountain court (Essex court)

  • Vērmaņa parka saules pulkstenis

    Saules pulkstenis kādreiz ir bijis Rīgā, Vērmaņa parkā (Vērmanes dārzā). Nav zināms, vai ir saglabājušās foto liecības, par to, kā tas īsti ir izskatījies, tomēr interesanta informācija par tā izveidi ir publicēta Pārslas Pētersones rakstā “Vērmaņa parka izveides atspoguļojums Priekšpilsētu apstādījumu komisijas fonda dokumentos. 1813–1879”, kas publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2009.gada 3.numurā (raksts ir lejupielādējams šeit). Citāts no 137.-139.lpp:

    Vērmaņa parku greznoja arī vairāki skulpturāli veidojumi. Par vienu no tiem – 1864. gadā uzstādīto Saules pulksteni – saglabājusies gan rakstveida informācija, gan arī skiču zīmējumi. Ieceres iniciators bija vietējais tirgotājs Georgs Andreass Klēbergs (Kleberg), kurš savā testamentā Vērmaņa parkam novēlēja 2000 rubļu sudrabā ar noteikumu, ka summa jāizlieto Saules pulksteņa izgatavošanai un uzstādīšanai brīvajā vietā iepretim minerālūdens iestādei. Tomēr līdz reālai darbu uzsākšanai pagāja gads un tikai 1865. gada 30. aprīļa komisijas protokolā lasāms, ka rūpes par Saules pulksteņa uzstādīšanu uzņēmies vecākais Džons Helmzings (Helmsing, 1806–1867). Viņš klātesošajiem ziņoja, ka cinka lējuma Saules pulksteni apņēmusies izgatavot M. Geisa (Geiss) lietuve Berlīnē, bez tam laukumā vēl uzstādīja arī koka statujas un trīs akmens vāzes. Idejas piepildīšanos apstiprina Rīgas muitnīcas 1865. gada 28. maija vēstule Rīgas rātei: muita bez nodokļu maksājumiem atļāvusi ievest cinka saules pulksteni, kā izgatavošanai līdzekļus devis nelaiķis tirgotājs Georgs Klēbergs. Tas domāts Vērmaņa parka greznošanai.

    Saules pulksteņa skices:

  • Pēterburgas Kunstkameras armilārā sfēra
  • Vērmanes parka saules pulkstenis
  • marts

    Drīzumā – saules pulksteņi Riodežaneiro, Portugālē, Spānijā, Norvēģijā, Argentīnā; reportāža no semināra.

  • Referāts “Saules pulksteņu uzbūves veidi, to piemēri Latvijā un pasaulē. Analemmatiskie saules pulksteņi.”

    Seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”. 
    2010.gada 26. marts, Jelgava,  LLU Lauku inženieru fakultātes konferenču zāle Akadēmijas ielā 19 

    Referāts “Saules pulksteņu uzbūves veidi, to piemēri Latvijā un pasaulē. Analemmatiskie saules pulksteņi.”
    Autors – Mārtiņš Gills

    Saules pulksteni mūsdienās vairs neizmanto kā rīku laika noskaidrošanai – jau vairāk kā gadsimtu tas ir kļuvis par vides elementu dārzos, parkos un ēku mūros. Ar saules pulksteni visbiežāk simbolizē stabilitāti, saikni ar klasiskām vērtībām vai interesantu zinātnes un mākslas apvienojumu. Netrūkst arī piemēru, kur saules pulksteņi ir izglītojoši, asprātīgi un inovatīvi veidojumi, kuru autori eksperimentē ar formām, mērogiem un materiāliem. Referāts iepazīstina ar saules pulksteņu veidiem un to būtiskākajām uzbūves
    īpašībām. Tiek aplūkoti dažādu saules pulksteņu piemēri pasaulē un uzskaitīti Latvijā esošie saules pulksteņi. Referātā sniegti ieteikumi, kādi faktori ir jāņem vērā saules pulksteņa veida un novietojuma izvēlē, kā arī informācija par būtiskākajām tradīcijām. Īpaši aplūkotas iespējas vidē veidot analemmatiskos jeb dalības saules pulksteņus.

    Referāta prezentācija – PDF fails (5,7 MB) 

  • Dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis

    EN: Analemmatic sundial
    DE: Analemmatische Sonnenuhr
    FR: Cadran analemmatique
    IT: Orologio analemmatico
    RU: Аналемматические солнечные часы
    ES: Reloj de sol analematico

    Analemmatiskais saules pulkstenis ir īpašs saules pulksteņa veids, kas ir novietots uz zemes, un laiku rāda cilvēkam nostājoties konkrētā vietā uz taisnstūra vai “astoņniekam” līdzīgas skalas. Tieši šādas cilvēka klātbūtnes dēļ tos latviski var saukt arī par dalības saules pulksteņiem.

    Latvijā un pasaulē

    Latvijā šīs tīmekļa vietnes autors ir veidojis vairākus pagaidu dalības saules pulksteņus (Rīgā, Ikšķilē un Salaspilī), kā arī veicis aprēķinus diviem pastāvīgajiem dalības saules pulksteņiem (2011.g Priekuļos un Vārmē). Pasaulē tie nav paši izplatītākie saules pulksteņi, tomēr tie ir ļoti interesanti. Citu valstu prakse liecina, ka šāda veida pulkstenis labi iederas sabiedriski pieejamos laukumos, pie skolām un parkiem. Tie netraucē skatam, bet ar interesantu dizainu un paskaidrojošu informāciju var veikt izklaidējošu un izglītojošu funkciju. Katra laika noskaidrošanas reize dalībniekam liek mazliet darboties, ka arī rosina padomāt par dabaszinību jautājumiem.

    Vēsture

    Konkrēts analemmatiskā saules pulksteņa izgudrotājs nav zināms, bet pirmais publicētais teorētiskais apraksts analemmatiska saules pulksteņa konstruēšanai pieder franču zinātniekam Volezāram (Vaulezard), 1640.gadā Parīzē publicējot nelielu rakstu par šo tēmu. Tajā pašā laikā ir zināms, ka analemmatiskie saules pulksteņi dažviet ir konstruēti arī iepriekš. Piemēram, ir liecības, ka senākais šāda tipa pulkstenis varētu būt tapis ap 1513.gadu kopā ar Bru klosteri, Burgenbresas pilsētā Francijā (Brou, Bourg-en-Bresse). Tā sākotnējais autors nav zināms, un arī nav ziņu par tā precizitāti. Pāris gadsimtu vēlāk šis saules pulkstenis bija pamatīgi cietis, un 1756.gadā, izmantojot tajā laikā pieejamās analemmatisko pulksteņu konstruēšanas teorijas, par saviem līdzekļiem to praktiski no jauna izveidoja franču zinātnieks Žozefs-Žeroms Lalands (Lalande). Bru klostera saules pulkstenis tika atkārtoti atjaunots 20.gadsimta sākumā, un tas šobrīd ir senākais joprojām eksistējošais analemmatiskais saules pulkstenis. Analemmatiskie saules pulksteņi ilgu laiku ir eksotisks objekts (dominē horizontālie un vertikālie), un tie gūst plašāku ievērību tikai 19.-20.gadsimtos.

    Veidosim dalības saules pulksteņus!

    Ikvienam ir iespēja apsvērt iespēju izveidot dalības saules pulksteni savā teritorijā:

    • dārzā vai parkā,
    • pilsētas laukumā,
    • pie skolas vai augstskolas.

    Dalības saules pulksteni ir iespējams izveidot ar vietējā vai joslas laika ciparnīcu, tāpat arī arī ziemas un vasaras laikam.

    Vides prasības

    Tipiskam dalības pulkstenim ir nepieciešams vismaz 4x6m brīvs laukums, ko dienas laikā neaizēno tuvumā esošās ēkas un koki. Dalības saules pulksteņa priekšrocības:

    • Dalības saules pulksteni  var iestrādāt zālājā (arī tā, lai netraucē pļaušanu) vai bruģī (ja veido bez reljefa, tad tas netraucē brīvi tam iet pāri),
    • to var veidot kā parka vai dārza īpašu akcentu,
    • no visiem saules pulksteņu veidiem šo ir visgrūtāk sabojāt vai nozagt.

    Par dalības saules pulksteņa darbības principu

    Dalības saules pulkstenim ciparnīca  ir veidota no zemē iestrādātām vai uz virmas novietotiem skaitļiem – stundu atzīmēm. Ciparnīcai nav citiem saules pulksteņu veidiem raksturīgās līnijas. Stundu atzīmes ir novietotas uz elipses: tās garākā ass novietota austrumu-rietumu virzienā, bet īsākā ass – dienvidu-ziemeļu virzienā.

    Pulksteņa centrālajā daļā ir taisnstūrveida vai skaitlim “8” līdzīga (no šejienes pulksteņa nosaukumā ietvertā sasaiste ar analemmu) skala ar mēnešu nosaukumiem. Cilvēkam jānostājas uz atbilstošā mēneša nosaukuma, un ēna norādīs virzienu uz stundu atzīmi. Mēnešu nosaukumi uz centrā esošā laukuma ir novietoti īpašā secībā un attālumos, kas, tāpat kā visa pulksteņa ģeometrija, ir pieskaņoti vietas ģeogrāfiskajam platumam un garumam.

    Gada ietvaros var uzskatāmi novērot, kā dažādos mēnešos vienā un tajā pašā laikā ir atšķirīgs ēnas garums (ziemā garāka, bet vasarā īsāka) un saules novietojums pusdienas laikā no mēneša uz mēnesi ir citāds.

    Pl 10 pēc vietējā laika maija vidū:

    Pl 10 pēc vietējā laika novembra vidū:

    Dalības saules pulksteņi: cilvēks, laiks un telpa.

  • Referāts “Saules pulksteņi Latvijā”

    Konference “Astronomija Latvijā”
    Rīga, Akadēmijas laukums 1, LZA Mazā zāle, 2009.gada 9.-10.oktobris

    Referāts “Saules pulksteņi Latvijā”
    Autors – Mārtiņš Gills

    Anotācija:
    Saules pulkstenis ir senākā laiku attēlojošā ierīce. Lai arī to var aplūkot tikai kā pagātnes liecinieku, tie tiek veidoti arī mūsdienās gan ar interesanta vides elementa, gan ar laika rādīšanas funkciju. Referāts iepazīstina ar Latvijā esošajiem aktīvajiem saules pulksteņiem, analizē to kopīgās iezīmes, ka arī informē par saules pulksteņu veidiem, kuri mūsu valstī pagaidām nav pārstāvēti.

    Referāta prezentācija – PDF fails (4,7 MB) 

  • Cvolle

    Zwolle