saulespulkstenis.lv

Author: galvenais

  • Horizontālais vietējā laika saules pulkstenis Rīgas platuma grādiem

    Vispopulārākais saules pulksteņa veids Latvijā un daudzviet citur pasaulē ir horizontālais saules pulkstenis, kas rāda vietējo laiku. Šādu laiku pulksteņi rādīja pirms joslas laika ieviešanas, un raksturīgākā īpašība ir tā, ka pusdienas laiks (brīdis, kad saule dienas ietvaros kulminē) vienmēr atbilda pl 12. Tiesa, gada laikā kulminācijas laiks reāli mainās vairāku minūšu robežās. Vēl ir jāņem vērā tas, ka katrā ģeogrāfiskā vietā Saule kulminē citā laikā. Piemēram, Latvijā vispirms tas notiks Daugavpilī, tad Rīgā, un tikai pēc tam Liepājā (22 minūtes vēlāk nekā Daugavpilī).

    Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka vietējais laiks saules pulksteņos joprojām plaši tiek izmantots kā ar senatni saistīts raksturojošs elements. Ar vienkāršu aritmētiskas operāciju palīdzību konkrētas vietas vietējo laiku var pārvērst joslas laikā un otrādi.

    Attēlos ir attēlots viens horizontāla saules pulksteņa ar vietējo laika modelis, kura lineatūras ģeometrija ir rēķināta Rīgas platuma grādiem (57° N). Saglabājot proporcijas (leņķus) absolūtos izmērus var izvēlēties katrs individuāli – no dažiem centimetriem līdz dažiem metriem.

    Saules pulksteņa ģeometrija katrai ģeogrāfiskajai vietai atšķiras. Lineatūras ģeometrija mainās arī atkarībā no tā, vai pulkstenis tiek veidots joslas laikam, tā ir atkarīga no izvēlētās plaknes slīpuma un citām specifiskām prasībām un konstrukcijas niansēm.

  • Pēterburga, verstu stabi

    18.gadsimta beigās uz diviem Pēterburgas ceļiem – tiem, kas savieno Sanktpēterburgu ar divām cara ārpilsētas rezidencēm Carskoje Selo un Pēterhofā tika uzstādīti neparasti verstu stabi (uzziņai – verstu stabi ir savulaik Krievijā izmantotas attāluma zīmes pie ceļiem; 1 versts = 1,0668 km). Uz šiem verstu stabiem (ceļa rādītājiem) ir uzstādīti saules pulksteņi. No četriem verstu stabiem, saules pulksteņi pilnībā ir saglabājušies tikai uz diviem – pie Obuhovskas tilta pāri Fontankas upei (N 59º55′, E 30º19′) un pie Orlovsku vārtiem Carskoje Selo (N 59º43′, E 30º23′).
    Uz katra versts staba bija uzstādīti divi saules pulksteņi – vertikālie pret dienvidiem un ziemeļiem vērstie. Saules pulksteņi ar dienvidu puses ciparnīcu ir diezgan tradicionāli, savukārt, pret ziemeļiem vērsta ciparnīca ir liels retums. Šādu ciparnīcu uzstādīšanas iespēju nosaka Sanktpēterburgas atrašanās vieta un tās slavenās baltās naktis. Vai atminaties A.S.Puškina teikto –   “Viena ausma steidz nomainīt citu, pusstundu dodot naktij” – tas ir par slavenajām Krievijas Ziemeļu galvaspilsētas baltajām naktīm.
    Saules pulksteņi uz verstu stabiem joprojām kalpo pēterburgiešiem, kuri ar pateicību atminas to autorus – slaveno franču arhitektu Žanu Batistu Mišelu Vallenu (Jean-Baptiste Michel Vallin de la Mothe) un ne mazāk pazīstamo itāļu arhitektu Antonio Rinaldi.

    Pie Obuhovskas tilta:

    Pie Orlovsku vārtiem:

    Valerija Dmitrijeva (Валерий Дмитриев) sagatavotā informācija vietnei saulespulkstenis.lv:

    В конце XVIII века на двух петербургских дорогах – Царскосельской и Петергофской, связывавших Санкт-Петербург с двумя царскими загородными резиденциями – в Царском Селе и Петергофе, были установлены необычные верстовые столбы.  На этих верстовых столбах (дорожных указателях) были установлены солнечные часы. Из четырех солнечных верстовых столбов часы полностью сохранились только на двух – у Обуховского моста через реку Фонтанка в Петербурге (N 59º55ʹ, E 30º19ʹ) и у Орловских ворот в Царском Селе (N 59º43ʹ, E 30º23ʹ).
    На каждом верстовом столбе были установлены двое солнечных часов – южные и северные. Солнечные часы с южным циферблатом  – традиционны, солнечные же часы с северным циферблатом, т.е. циферблатом, ориентированным на север, являются большой редкостью. Возможность установки северного циферблата обусловлена географическим положением Санкт-Петербурга, его знаменитыми “белыми” ночами. Помните, у А.С.Пушкина “Одна заря сменить другую спешит, дав ночи полчаса” – это о “белых” ночах Северной столицы.
    Солнечные часы на верстовых столбах до сих пор служат петербуржцам, с благодарностью вспоминающим их авторов – знаменитого французского архитектора Жана Батиста Мишель Валлен-Деламота и не менее знаменитого итальянского архитектора Антонио Ринальди.

  • Longjearbaiena, Svalbāra

    Longjearbaiena, Svalbāra (Longyearbyen, Svalbard), Norvēģija

    Koordinātas: 78°13’N 15°37’E

    Astronoms Dainis Draviņš raksta:

    Šis atrodas pavisam tālu ziemeļos, pie 78. platuma grāda, pilsētiņā Longyearbyen, uz Spitsbergena salas, Norvēģijas Svalbarda arhipelagā (tiek uzskatīts par pasaulē vistālāk uz ziemeļiem uzstādīto saules pulksteni).  Vēl īpatnība ka to dizainējusi kāda persona no paša otra pasaules gala (no Tasmānijas, Austrālijā), speciāli, lai tas varētu rādīt saules laiku visas vasaras diennakts 24 stundas.  Es to fotografēju tieši ap pusnakti (kad pulkstenis rāda normālo, ziemas, laiku, t.i. 23 stundas).

    Vairāk par šo interesanto saules pulksteni var uzzināt tam veltītajā lapā Longyearbyen vietnē.

  • Londona, St. Margaret’s

    Londonā, blakus slavenajai Vestminsteras Abatijas katedrālei ir Svētās Magaretas baznīca (St Margaret’s). Tās kvadrātveida zvanu torņa katra mala ir vērta tieši pret galvenajām debess pusēm – austrumiem, dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem. Katrā pusē ir apļa veida logs, un katrā ir iebūvēts saules pulkstenis.

    Šis ir uzskatāms piemērs tam, kā vertikālie saules pulksteņi atšķiras atkarībā no debess puses virziena, pret ko tie ir vērsti.

    Šeit ir apskatāms rets vertikālo saules pulksteņu veids – pret ziemeļiem vērsts saules pulkstenis. To zemā izplatība skaidrojama ar to, ka ziemeļu sienu saule apspīd tikai dažus mēnešus gadā, un arī tad tikai nedaudz no rīta un nedaudz  vakarā.

  • Londona, dalības saules pulkstenis Palace Yard

    Londonā, iepretim Palace Yard laukumiņā iepretim Lielbritānijas parlamentam ir analemmatiskais jeb dalības saules pulkstenis. To uzstādīja 2002.gadā par godu Karalienes Elizabetes II jubilejai. Šis dalības saules pulkstenis ir mazliet mazāks par tipiski veidotajiem, tomēr tam ir vienkārša, bet interesanta kompozīcija, un tas netraucē gājējiem vai apkārtējai videi.

    Uz riņķa līnijas ap šo pulksteni ir zīmīgs ar laika un mūža ritējumu saistīts citāts no Šekspīra lugas Karalis Henrijs V: „To carve out dials quaintly, point by point, thereby to see the minutes how they run: how many makes the hour full complete, how many hours brings about the day, how many days will finish up the year, how many years a mortal man may live.”

    Šis nav vienīgais dalības saules pulkstenis Londonā, bet viens no retajiem, kā arī vispieejamākais pilsētas viesiem.

    Foto: M.Gills

  • Grāmata: Jānis Klētnieks “Saules pulksteņi Latvijā”

    Ja runājam par saules pulksteņiem mūsu valstī, noteikti ir jāpiemin izmēros nelielā, bet saturā lieliskā Jāņa Klētnieka grāmata “Saules pulksteņi Latvijā”, kas izdota izdevniecībā Zinātne 1983.gadā. Daudzus gadus šis bija vienīgais informācijas avots latviešu valodā par saules pulksteņu uzbūves principiem, to vēsturi, kā arī Latvijā brīvā dabā apskatāmiem un muzeju fondos esošajiem saules pulksteņiem.

    Informatīvi-izglītojošu funkciju veic sākuma nodaļas, kas iepazīstina ar Zemes rotāciju ap Sauli un savu asi kā priekšnosacījumu laika mērīšanai pēc Saules kustības debesī. Ir pastāstīts par laika vienādojuma izcelsmi, ir atsauces uz vēsturiskiem ar laika skaitīšanu saistītiem izziņas avotiem. Nodaļā par saules pulksteņu veidiem tiek aplūkoti tikai trīs tipiskākie – ekvatoriālie, horizontālie un vertikālie. Nav pastāstīts par diezgan bieži sastopamajiem sfēriskajiem un uz patvaļīga slīpuma un pret debess pusēm orientētas plaknes veidotiem saules pulksteņiem. Grāmatas lielās sadaļas, kas uzskaita stacionāros un pārnēsājamos saules pulksteņus, kalpo kā 20.gs 80. gadu sākuma precīzs brīvā dabā un muzeju fondos esošo saules pulksteņu reģistrs. Katram saules pulkstenim ir norādīti tā izmēri, materiāls, īpašību raksturojums, kā arī ir veikta ciparnīcas lineatūras analīze.

    Ievērības cienīgi ir Turaidā arheoloģiskajos izrakumos atrastie 14.-15.gs saules pulksteņi. Tikpat sens ir Raunas saules pulkstenis, kura ciparnīca ir saglabājusies pilnībā, un divi arheoloģiskajos izrakumos Altenē uzietie saules pulksteņu fragmenti. Ar 17.-18.gs ir datējami daļēji saglabājušies stacionārie saules pulksteņi, kas grāmatas izdošanas laikā atradušies Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Rīgas muzejos. Detalizēti aplūkoti muzeju fondos esošie pārnēsājamie saules pulksteņi, kuru izcelsme pamatā ir Nirnbergas un Augsburgas meistaru darbnīcas.

    Interesanta ir grāmatā netieši atspoguļotā sakarība, ka pēc 18.gs izgatavoto un Latvijā izmantoto saules pulksteņu skaits samazinājies, bet 20.gs līdz 80.gadu sakumam Latvijā izgatavoti tikai 2 saules pulksteņi – Daugavpilī un Valmierā (abi pirms 2.Pasaules kara). Tādēļ jo īpaši interesants fakts ir mūsdienās, ka relatīvi daudz jaunu saules pulksteņu pie mums ir tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Grāmata nav zaudējusi savu nozīmi, un joprojām kalpo kā labs izziņas līdzeklis par saules pulksteņu vēsturi un to vēsturiskajiem eksemplāriem Latvijā.

  • Saules pulkstenis dārzā

    Īpaša tradīcija, kas vēsturiski sniedzas līdz pat dārzu uzbūves principiem Senajā Romā, ir saules pulkstenis kā viens no galvenajiem dārza akcentiem. Līdz ar romiešu ietekmes un kultūras izplatību Eiropā šī tradīcija ir kļuvusi par vispārpieņemtu un dažviet pat neatņemamu klasisko dārzu sastāvdaļu. Īpaši var minēt var minēt angļu dārzus, kuros ļoti bieži kā viens no akcentējošiem elementiem ir saules pulkstenis (citi raksturīgie vides objekti ir putnu dzirdinātava, kāda skulptūra vai īpašs statnis ziediem). Saules pulkstenis dārzā atrodas visu gadu, tādējādi rudenī un ziemā, kad augiem ir miera periods, dārzā tā akcents tikai palielinās. Labi veidotu saules pulksteni ir interesanti aplūkot jebkurā gadalaikā, un tas veido saistītu dārza kompozīciju.

    Saules pulksteni dārzā ir reizē praktiska un dekoratīva funkcija – saulainā laikā tas rāda laiku, bet jebkurā brīdī to var uztvert kā īpašu marķieri, zīmi, dizaina vai mākslas priekšmetu. Visbiežāk sastopamais risinājums tradicionālos dārzos ir uz neliela postamenta novietots horizontālais saules pulkstenis, ekvatoriālais vai sfēriskais saules pulkstenis – armilārijs. Šādi saules pulksteņi parasti neaizņem daudz vietas – galvenais, lai tos minimāli noēno blakus esošie koki vai ēkas. Retāk ir sastopami analemmatiskie jeb dalības saules pulksteņi, kuriem nepieciešama vismaz 15 kvadrātmetru platība un kuri vairāk ir piemēroti sabiedriski plaši apmeklētai videi.

    Viens no bieži izmantotiem kompozīcijas risinājumiem ir novietot saules pulksteni celiņu krustpunktos, veidojot mērķtiecīgu akcentu un padarot apmeklētāja gaitu nesteidzīgāku, jo jādodas apkārt saules pulkstenim. Cita pieeja ir veidot saules pulksteni kā nelielas ziedaugu kompozīcijas dominanti.

    Konkrētam dārzam veidots saules pulkstenis dod iespēju dārzam piešķirt īpašu, varbūt pat neparastu akcentu. Saules pulkstenis akcentē dārza saistību ar Sauli, norāda uz nesteidzīgo, bet pastāvīgi nemainīgo laika ritējumu, kā arī simbolizē klasiskas vērtības un stabilitāti. Tā dizainā var ietvert dārza īpašniekam tuvus simboliskus motīvus un izskata stilistiku. Būtiski, lai saules pulkstenis nav sērijveida ražojums (kas vairumā gadījumu nav iespējams, jo tā ģeometrija ir atkarīga no vietas ģeogrāfiskā novietojuma), bet gan īpaši veidots konkrētam dārzam.

    Rakstam izmantoti attēli no Flickr kolekcijas (autori: Andrew J Murray, Corrin Green, Diego Ilsole, Elisabethp, Ell Brown, Jadmiral, Kyrion, Owl Lover, Talent, Jaynonymous)

  • Dalības saules pulksteņi dārzā vai parkā

    Dalības saules pulkstenis lieliski iederas parkā vai lielāka izmēra dārzā. Tas var būt daļa no gājēju celiņa, to var veidot kā atsevišķu apstādījumu objektu, apvienot ar strūklakām un nelielu baseinu, vai arī iekļaut bērnu rotaļu laukuma kompozīcijā.

    Saulespulkstenis.lv kopā ar precīzi izrēķinātu saules pulksteņa ģeometrijas projektējumu piedāvā arī dažādas idejas tā vizuālajam izskatam, tehniskajam risinājumam un funkcionālajām iespējām.

    Gājēju celiņa krustpunkts

    Teritorijas ziņā ekonomisks un viegli pieejams dalības saules pulksteņa risinājums ir tā iestrādāšana ietvē vai laukumā ar cieto segumu. Atraktīvi veidots, tas būs labi saskatāms, un uzrunās garāmgājējus pamēģināt piedalīties pulksteņa laika noteikšanā.

    Neliels laukums blakus celiņam

    Viens no parka apskates objektiem var būt dalības saules pulkstenis blakus pastaigu celiņam. Šāda laukuma segums var tikt veidots ar dekoratīvi veidotu bruģētu pamatni vai uzbērtām šķembām. Stundu ciparu vietas – dažādu formu un krāsu dekoratīvi paaugstinājumi, piemēram, puķu dobes. Ciparnīcu var veidot zemes līmenī tieši zālājā – tādējādi nav šķēršļu tai iet pāri un pļaut zāli.

    Pulkstenis kā atpūtas soliņš

    Vēloties apvienot saules pulksteņa informatīvo pusi ar tā iespējamo papildu funkciju, ciparnīcas apmali var veidot kā interesantu ovāla loka soliņu. Tas var tikt novietots tikpat labi zālājā vai pastaigu zonas laukumā.

    Saules pulkstenis ar bradājamu baseinu

    Karstās vasaras dienās apmeklētāju iecienīts varētu būt dalības saules pulkstenis, kas veic arī bradājama baseina funkciju. Centrālā platforma ir paaugstināta virs ūdens. Stundu vietas var būt iezīmētas arī ar nelielām strūklakām. Saules pulkstenis saglabā funkcionalitāti visu cauru gadu – arī tad, ja baseinā nav ūdens.


  • Cēsu Brāļu kapu saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Cēsis, Brāļu kapi
    Koordinātas:
    Veids: horizontālais
    Izgatavošanas gads: 1985.
    Autori: Arhitekte Ausma Skujiņa, tēlnieks Andrejs Jansons.
    Materiāls: Granīta ciparnīca, gnomons nav saglabājies.

    Saules pulkstenis ir daļa no kritušajiem padomju karavīriem veltītā memoriālā ansambļa “Mātes karā”, kas atrodas pie Cēsu Meža kapiem. 2010.gadā veiktā saules pulksteņa apskate liecina, ka tā gnomons vairs nav saglabājies, atstājot vien ciparnīcu ar iedaļām visai diennaktij kā mūžīgā laika ritējuma simbolu.

    Fotogrāfija ar darba kārtībā esošu saules pulksteni ir publicēta uz žurnāla Zvaigžņotā Debess 1991.gada rudens vāka.

    Paldies Aivaram Lambertam par situācijas izpēti.

  • Čikāga, Adlera planetārijs

    Chicago, Adler Planetarium