Lēdurgā atklāts saules pulkstenis

2013.gada 22.jūnijā Lēdurgā tika atklāts jauns saules pulkstenis.

Par šo notikumu raksta Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolas direktore Maija Pīlāga:

 Bija jāpaiet daudziem gadiem līdz Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolā tika realizēts Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekļa un Goda profesora Jāņa Klētnieka ideja – Saules pulkstenis pie mūsu skolas!
Šo ideju palīdzēja realizēt ar visiem  aprēķiniem  Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills.
Un 22.jūnija Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolas 22. Izlaiduma Nobeiguma darbu aizstāvēšanā savu veikumu „Saules pulkstenis”  rādija absolvente Lelde Ločmele.
Saules pulkstenis ir uz 70 cm augsta no laukakmeņiem mūrēta paaugstinājuma, 50×50 cm metāla plāksnē iegravētas vietējā laika joslas ciparnīcas ( vasaras laiks + 1 stunda) ar etnogrāfiskām zīmēm. Laiku rāda ēna no baltmetāla  gnomona.

Gravējumu uz vara plāksnes veica SIA ” COLLEZIONE”.

Attēlos – Saules pulkstenis un autore Lelde Ločmele.

 

Foto: E.Keiša

Alojā atklāts saules pulkstenis

2013.gada 30.maijā Alojā iepretim Alojas mūzikas un mākslas skolai tika atklāts horizontāls saules pulkstenis. To bija veidojis skolas absolvents Gusts Roļskijs, bet saules pulksteņa ģeometriju un nelielu konsultatīvu atbalstu sniedza šīs vietnes autors Mārtiņš Gills. Pulkstenim ir vietējā laika ciparnīca, tas veidots no mūrētas pamatnes ar keramikas mozaīku. Pulkstenim ir metāla gnomons ar noapaļotu smaili. Attēlos – saules pulksteņa atklāšanas ceremonija.

    

Foto: L.Dreimane

Mārsnēni gatavojas saules pulkstenim

Priekuļu novada ģerbonī ir ne tikai saules un pulksteņa simboli, bet novads arī aktīvi rūpējas, lai tajā taptu jauni un interesanti saules pulksteņi. Plānots, ka 2013.gada vasarā dienas gaismu ieraudzīs saules pulkstenis Mārsnēnos. Jau iepriekšējos gados tika labiekārtota parka teritorija, bet šogad tā tiks papildināta ar veselības taku un saules pulksteni. Abu vides objektu vienojošais elements būs latviskās jostas motīvs ar tautiskajām zīmēm.

Saules pulksteni veidos trīs dažāda izmēra laukakmeņi, kuriem pāri ies metāla josta. Vidusdaļā jostas forma būs īpaši ieliekta, un to rotās ciparu zīmes tā, lai būtu iespējams nolasīt pulksteņa laiku.

  

2013.gada 1.maijā Mārsnēnu parkā notika talka, kuras laikā tika sagatavota pamata vieta saules pulkstenim, tika atlikti galvenie virzieni, kā arī tika uzsākti veselības takas veidošanas darbi.

   

 

 

Priekuļu saules pulksteņa atklāšanas pasākums. Foto, video un radio.

2011.gada 25.augustā svinīgas ceremonijas veidā tika atklāts Priekuļu saules pulkstenis. Uzrunas teica Priekuļu novada domes vadītāja M.Juzupa un ainavu arhitekts J.Sirlaks, profesors J.Klētnieks, saules pulksteņu speciālisti M.Gills un K.Koppel, kā arī A/S Lode pārstāvis un viesi no sadraudzības pilsētām Palamuse (Igaunija) un Nizza di Sicilia (Itālija). Muzikālo noformējumu nodrošināja Cēsu 1.pamatskolas meiteņu koris.

Video sižets arī Vidzemes TV Vakara ziņu izlaidumā (26.08.2011) – skaitīt šeit, sižets par Priekuļu saules pulksteni no 8m 30s .

2011.gada 6.septembrī sižets par šo saules pulksteni bija arī Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”. Šeit var noklausīties raidījuma ierakstu (pl 14:05, sižets par saules pulksteni sākas pēc raidījuma 9.minūtes).


Foto: I.Gilla, M.Gills


Priekuļos tiek atklāts Latvijā dižākais saules pulkstenis

Šeit skatīt fotoreportāžu no atkāšana pasākuma.

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Ceturtdien, 2011.gada 25.augustā Priekuļos tiek atklāts saules pulkstenis.

Vidzemē, Priekuļu centrā ir izveidots jauns parks, kas atšķirsies no citiem līdzīga izmēra parkiem Latvijā ar īpaši veidotu saules pulksteni. Tas ir dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kas atšķiras no citiem klasiskajiem saules pulksteņu veidiem ar to, ka laika nolasīšanā ir jāpiedalās cilvēkam – nostājoties uz centrā esošās datumu tabulas ir iespēja pašam ar savu ēnu parādīt pareizu laiku.

Saules pulkstenis rāda vasaras un ziemas laiku, un paralēli datuma izvēlei, kur īsti interesentam nostāties, būs iespēja vadīties arī pēc zodiaka zīmēm. Vienā no papildu akmens apļiem ir precīzi atzīmētas debespuses, kā arī saullēkta un saulrieta virzieni ziemas un vasaras saulgriežos. Savukārt otrā aplī ir norādes ar attālumiem uz Priekuļu apkaimes un attālajām sadraudzības apdzīvotajām vietām. Asociējot Priekuļu nosaukumu ar prieku, saules pulksteņa kompozīcija veidota smaidošas saules formā. Plānots, ka saules pulkstenis kalpos gan par izglītojošu objektu, paplašinot izpratni par to, kā gada ietvaros mainās saules gaita, gan arī tā būs vieta, kur pulcēties zīmīgos notikumos.

Jaunā saules pulksteņa idejas autors ir Jānis Sirlaks, projektēšanu veica Mārtiņš Gills, izgatavošanu nodrošināja akmeņkaļa Aivara Kerliņa darbnīca un Priekuļu novada pašvaldība. Galvenais atbalstītājs ir a/s “Lode”.

Priekuļu novada pašvaldības priekšsēdētāja Māra Juzupa: „Esam ieguvuši jauku atpūtas vietu ne tikai mūsu iedzīvotājiem, bet arī jaunu un interesantu apskates objektu novada viesiem. Sakām lielu, lielu PALDIES VISIEM, kas bija iesaistīti Priekuļu Jaunā parka un saules pulksteņa tapšanā!”.

Lai arī pastāv uzskats, ka mūsdienās saules pulksteņiem ir tikai dekoratīva nozīme, mūsdienās pareizi veidots saules pulkstenis rādīs laiku ar dažu minūšu precizitāti. Saules pulksteņa izveides pamatā ir precīzi astronomiski aprēķini, jo tā ģeometriskās īpašības ir atkarīgas no konkrētās vietas ģeogrāfiskajām koordinātēm. Latvijā šobrīd ir ap 20 publiski apskatāmu saules pulksteņu, bet Priekuļu saules pulkstenis pēc izmēriem ir vislielākais.

Vairāk par dalības saules pulksteņiem.

Prese par Priekuļu saules pulksteņa veidošanu.

Saules muzejā – “Saules pulksteņi fotogrāfijās”

2011.gada 4.janvārī neilgi pēc veiksmīgi novērotā daļējā Saules aptumsuma Saules muzejā tika oficiāli uzsākts projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”. Tā ietvaros Saules muzejā ir atvēlēta speciāla vieta diviem rāmjiem ar saules pulksteņu fotogrāfijām, kuras reizi mēnesī tiks atjaunotas, tādējādi ilgākā laika posmā sniedzot pārskatu par dažāda veida un vietu saules pulksteņiem.

Pirmie divi eksponētie saules pulksteņi ir Griničas Delfīnu ekvatoriālais saules pulkstenis un Āraišu horizontālsis saules pulkstenis.

No saulespulkstenis.lv autora Mārtiņa Gilla muzeja Iveta vadītāja Iveta Gražule saņēma nelielu horizontālu koka saules pulksteni, kas veidots ar simboliski ietvertu saules motīvu, un rāda vietējo laiku Rīgas platuma grādiem.

Pēc oficiālās atklāšanas diskusijās par saules pulksteņiem piedalījās arī Iveta Murāne un Gunārs Armans.

Foto: I.Murāne, M.Gills

Seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”

Par semināru “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”
2010.gada 26. marts, Jelgava.

Seminārā bija vairāk kā 140 dalībnieku, un bija iespēja uzklausīt 9 referātus.

1. Semināra autore un enerģijas bagātā ainavu arhitekte Gundega Lināre sniedza pārskatu par skulptūrām un strūklakām Latvijas pilsētu parkos. Bija aplūkots vēsturiskais konteksts un to, kā ievērojamu Latvijas ainavu arhitektu un tēlnieku veikums ir saglabājies līdz mūsu dienām. Bija attēli ar uzmanību piesaistošiem vides objektiem mūsu valsts dažādās pilsētās. Bieži tieši šādi objekti kalpo par pilsētas vizītkarti. Piemēram, arī Rīgā viens no raksturīgākajiem skatiem ir Operas strūklaka ar Operas ēku fonā.

2. Sanktpēterburgas (Krievija) mākslas darbnīcas “Saules dārzs” vadītājs un saules pulksteņu meistars Valerijs Dmitrijevs sniedza ilustratīvi bagātu stāstījumu tam, kā saules pulksteņi iederas parku un dārzu ainavās, kā arī pilsētvidē. V.Dmitrijevs iepazīstināja arī paša veidotiem saules pulksteņiem, kuri pārsteidz ar oriģināliem un mākslinieciskiem risinājumiem. Vairāk informācijas vietnē – www.sundi-spb.ru

3. Mārtiņš Gills sniedza ieskatu par saules pulksteņu uzbūves veidiem, to piemēri pasaulē un Latvijā, bet īpaša uzmanība bija veltīta analemmatiskajiem saules pulksteņiem. Referāta prezentācija šeit.

4. Par to, kā ārstam no Lietuvas izdevies realizēt savu sapni – izveidot japāņu dārzu – stāstīja tā  īpasnieks un vadītājs Šarūnas Kasmauskas. Nepilnu desmit gadu laikā 16 hektāru platībā klajā vietā ar pakalnu tapis japāņu dārzs „Madzuchai”. Tas ir entuziasma un sistemātiska darba virzīts projekts, maksimāli autentiski ievērojot gan japāņu dārzu principus, gan mazliet papildinot ar vietējiem elementiem.

5. Silvija Rubene piedāvāja vizuāli apmeklēt dažādas pasaules vietas, lai iepazītu mūsdienīgus vides mākslas objektus, kuri to apmeklētājus neatstāj vienaldzīgus. Pamatā iepazināt pēdējā desmitgadē veidotās liela un maza mēroga skulptūras, vidi bagātinošas instalācijas un cilvēku iemīļoti vides mākslas objekti.

6. Igaunijas pārstāvis Andres Vaasa rādīja izlasi no savas attēlu kolekcijas ar augu skulptūrām dažādās pasaules vietās. Tika pievērsta uzmanība oriģinālām augu kombinācijām un asprātīgajam kontekstam, kā tiek izmantoti.

7. Apjomīgās grāmatas par Latvijas muižu dārziem un parkiem autore Ilze Māra Janelis klātesošos iepazīstināja ar pamatprincipiem, kas tika ievēroti klasiskos muižu dārzos un parkos. Bija norādes uz kļūdām, kas veidojas pie to pārbūves vēlākos gados, kā arī nepārdomātiem vides risinājumiem, kas ir sastopami dažviet mūsdienās, bet neveidotos pie pārdomātas attieksmes. Stāstījums dažviet prasījās pēc vizuālām ilustrācijām.

8. Maija Strazdiņa iepazīstināja ar Čārlzs Dženksa grāmatu un autordarbu „Kosmisko pārdomu dārzs”, kurā izceļas netradicionālas vides formas, kas simboliski ilustrē 20.gadsimta fizikas un matemātikas ieviestos jēdzienus un gūtās atziņas.

9. Jelgavas pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins bija sagatavojis pārskata fotostāstu par piemiņas zīmēm un tēlniecības objektiem Jelgavā. Īpaši detalizēts bija ledus (un mazliet arī smilšu) skulptūru festivālos, kas regulāri notiek Jelgavā.

Četri referenti (no kreisās): Andres Vaasa, Gundega Lināre, Mārtiņš Gills, Valerijs Dmitrijevs.

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

2010.gada 26. martā Jelgavā,  LLU Lauku inženieru fakultātes konferenču zālē Akadēmijas ielā Nr. 19 notiks seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”.

Programmas kopsavilkums:

10:00-10:20 Gundega Lināre “Skulptūras un strūklakas Latvijas pilsētu parkos
10:20-11:00 Valerijs Dmitrijevs „Saules pulksteņi ainavā
11:00-11:25 Mārtiņš Gills “Saules pulksteņu uzbūves veidi, to piemēri pasaulē un Latvijā. Analemmatiskie saules pulksteņi
11:25-12:00 Šarūnas Kasmauskas „Japāņu dārzs „Madzuchai” Lietuvā
12:00-12:20 Silvija Rubene „Mūsdienīgi vides mākslas objekti pasaulē

12:20-13:00 Pusdienu pārtraukums

13:00-13:40 Andres Vaasa „Augu skulptūras Igaunijā un pasaulē
13:40-14:10 Ilze Māra Janelis „Muiža un dārzs – pastāvīgais un mainīgais
14:10-14:30 Maija Strazdiņa “Čārlzs Dženkss „Kosmisko pārdomu dārzs”
14:30-14:50 Andrejs Lomakins „Tēlniecība un ledus un smilšu skulptūru festivāli Jelgavā.”
14:50-15:00 Debates

Pilna programma PDF formātā.

LU saules pulksteņa un Rīgas nullpunkta atklāšana

Aģentūras LETA informācija:

Pirmdiena, 2009.gada 28.septembris

Svinot Latvijas Universitātes (LU) deviņdesmit un Rīgas pilsētas Būvvaldes Mērniecības biroja 130 pastāvēšanas gadu jubileju, šodien uz Latvijas Universitātes jumta notika svinīga piemiņas plāksnes atklāšana vēsturiskajam Rīgas ģeodēziskajam nullpunktam.

1879.gadā dibinātas Būvvalde un Mērniecības komisija, kā arī sākta moderna uzmērīšana. Nākamajos gados ierīkoti pirmie ģeodēziskie punkti, izveidoti triangulācijas un nivelēšanas tīkli, uz kā pamata tika sastādīti pilsētas plāni.

Rīgas triangulācijas tīkla ģeodēziskais nullpunkts nostiprināts ar akmens stabu uz Rīgas Politehnikuma – tagadējās LU jumta. Tīkls ietvēra 115 ģeodēziskos punktus, kas izvietojās 45 kvadrātkilometru lielā pilsētas teritorijā.

LU rektors Mārcis Auziņš svinīgajā pasākumā norādīja, ka šim nullpunktam esot dziļi simboliska nozīme, jo neesot iedomājama moderna sabiedrība, kas nebalstās uz precīzām zināšanām un pētniecību. “Šeit sākusies pilsētbūvniecība un simboliski sākas Rīga,” teica Auziņš.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) arī atzīmēja šī nullpunkta simbolisko nozīmi, kā arī norādīja, ka LU esot jākļūst par augstākās izglītības standartu mūsu valstī.

Piemiņas plāksni ģeodēziskajam nullpunktam atklāja Auziņš un Ušakovs, svinīgi pārgriežot sarkanu lenti.

Pēc tam turpat uz jumta tika atklāts arī LU muzeja dāvināts saules pulkstenis. Tā darbību un precizitāti gan pārbaudīt pasākuma dalībniekiem neizdevās, jo bija apmācies un lija lietus.

Par LU saules pulksteni.

Fotoreportāža no atklāšanas pasākuma:

Foto: M.Gills