Category: Interesanti

  • Garākā diena, īsākā nakts; īsākā diena, garākā nakts

    No ikdienas zinām, ka vasaras saulgriežos ir garākā diena un īsākā nakts, bet ziemas saulgriežos ir tieši pretējais – īsākā diena un garākā nakts. Šajā nelielajā rakstā apskatīsimies, kā veidojas šīs ikgadējās dienas garuma pārmaiņas.

    Ja mēs iedomātos sevi kā debess vērotāju, kurš atrodas klajā laukā, tad debesi visapkārt var vislabāk aplūkot kā sfēru, kas lēnām griežas ap savu asi (protams, Zeme apriņķo Sauli un vēl rotē ap savu asi, bet no ikdienas novērotāja pozīcijām diennakts ietvaros šķiet, ka tieši debess griežas ap mums). Vislabāk debess rotēšanu var novērot skaidrā naktī, kad ir labi saskatāmas zvaigznes. Debess griešanās nav ātrs process – diennakts laikā tiek veikts viens pilns apgrieziens, tādēļ dažu minūšu laikā mēs būtiskas pārmaiņas nepamanīsim. Ja debess izskatu salīdzinām ik pa stundai, tad gan jau būs pamanāmas izmaiņas – dienvidu pusē viss būs pavirzījies nedaudz pa labi (no austrumiem un rietumiem), bet ziemeļu pusē zemu virs horizonta – pretējā virzienā. Savukārt ziemeļu pusē ap 50-60 grādu augstumā  debess apgabals stundas laikā nebūs pārvietojies – tik vien kā nedaudz pagriezies. Tā vien šķiet, ka visa debess rotē ap Polārzvaigzni, kas novērotājam Rīgā būs tieši 57° grādu augstumā (citviet Latvijā tā ir 56°-58°augstumā tieši ziemeļu virzienā virs horizonta). Dienā par debess griešanos liecina Saules pārvietošanās un arī Mēness – reizēs, kad tas ir redzams.

    Saules gaita

    Latvijā Saule parasti lec austrumu pusē, tad slīpi ceļas augstāk uz dienvidu pusi. Precīzi virzienā uz dienvidiem  Saule ikreiz ir pacēlusies visaugstāk(tieši pēc šīs pazīmes dažkārt nosaka precīzu dienvidu virzienu), un tālākās dienas gaitā tās augstums samazinās, līdz rietumu pusē tā slīpi sasniedz apvārsni un noriet.


    Iedomātā debess sfēra un Saules ceļš dienas laikā. Saule pārvietojas no kreisās uz labo pusi. Nelielie apļi apzīmē Saules atrašanos ar stundas intervālu.


    Saules ceļš dienas pirmajā pusē (skats dienvidaustrumu virzienā). Ik pa stundai Saule ir būtiski pārvietojusies pa labi un nedaudz arī augšup.

    No novērotāja skata punkta Saules kustība šķietami atrodas uz vienas taisnes, tik jāmaina skata virziens.

    Saules ceļš, dienas ilgums un ēnas garums

    Labi kalendāri (piemēram, Astronomiskais kalendārs, gadalaiku izdevuma Zvaigžņotā Debess pielikums rudens numuram) sniedz informāciju ne tikai par to, kurš datums atbilst kurai nedēļas dienai, bet arī parāda būtiskos astronomiskos datus – saullēktu, saulrietu un dienas garumu. Gada laikā dienas ilgums mainās no 17h 52m 20.-22.jūnijā līdz 6h 43m 20.-22.decembrī. Saules kustība pie debess ir gandrīz vienādā ātrumā visu gadu (precīzi ņemot, nelielas izmaiņas gada ietvaros notiek, bet tās neietekmē dienas ilguma izmaiņas; izmaiņas raksturo tā saucamais laika vienādojums), tādēļ Saules redzamības ilgums ir atkarīgs no tās noietā ceļa garuma. Jo garāku ceļu tā veic pa debesi, jo ilgāka ir diena.

    Gada ietvaros ir viens datums ar garāko dienu un viens datums ar īsāko. Visbiežāk tas ir attiecīgi 21.jūnijā un 21.decembrī. Tātad neilgi pirms mums tradiocionālajiem gadskārtu svētkiem Jāņiem un Ziemassvētkiem. Pirms tuvāk apskatīsim garāko un īsāko dienu, jāatzīmē, ka divreiz gadā Saulei pa debesi iznāk iet pa vienu un to pašu ceļu. Piemēram, piecas nedēļas pirms vasaras saulgriežiem Saule iet pa to pašu ceļu ko tā iet piecas nedēļas pēc vasaras saulgriežiem. Tajā dienā, kas atrodas pa vidu starp ziemas un vasaras saulgriežiem, ir vienāds dienas un nakts garums. Gadā šie divi datumi visbiežāk trāpās kā 21.marts un 21.septembris. Šajos datumos dienas un nakts garums ir 12 stundas. Tiesa, ja ņemam vērā atmosfēras efektus un Saules redzamības īpatnības saullēkta un saulrieta brīžos, tad dienas garumu šajos datumos var tomēr uzskatīt par dažām minūtēm ilgāku. Četrus iepriekšminētos datumus ir pieņemts uzskatīt par astronomisko gadalaiku sākuma datumiem.


    Saules gaita 21.martā un 21.septembrī. Saules maksimālais augstums ir 33°. Saullēkts ir tieši austrumos, saulriets – tieši rietumos.


    21.martā un 21.septembrī 1m augsta staba ēnas garums dienas vidū būs 1,54 m. Cilvēkam – aptuveni 3m.

    Visgarākajā dienā Saules ceļš nosacītajā debess sfērā būs pacēlies visaugstāk. Tādējādi, novērotājam ir iespēja novērot Saules ceļu, ko vizmazāk aizsedz Zeme.



    21.jūnijā Saule iet pa visaugstāko loku, kas iznāk arī visgarākais. Šajā dienā saullēkta un saulrieta punkti ir novietoti vistuvāk ziemeļiem. Vietās, kas atrodas aiz polārā loka, Saules loks ir stipri lēzens un tādēļ vasaras periodā tā abi gali nesasniedz zemi – Saule nenoriet.


    21.jūnijā Rīgā Saules augstums pusdienas laikā sasniedz 56°. Tas nozīmē, ka 1 metru augsts stabs metīs tikai 67 cm garu ēnu.

    Visīsākā diena ir 21.decembrī.


    21.decembrī Saules maksimālais augstums Rīgā sasniedz tikai 10°, un Saule noiet īsu ceļu no dienvidaustumiem līdz dienvidrietumiem.


    21.decembrī dienas vidū 1 m augsts stabs veidos 5,7 m garu ēnu. Cilvēka ēna ir ap 11 m gara.

    Saules ceļu salīdzinājums

    Ja aplūkojam Saules ceļu pa debesi 21.martā, 21.jūnijā, 21.septembrī un 21.decembrī, tad rezam, ka augstuma un saullēktu/saulrietu azimutu izmaiņas gada laikā ir visai ievērojamas. Latvijas platuma grādu specifika nosaka to, ka vismaz pusi gada (no oktobra līdz martam) Saule ir novērojama samērā maz, tā ir relatīvi zemu un dienas garums nav liels. Zemēs ar platuma grādiem 30 vai mazāk Saules ceļš neveidojas tik lēzens – dienas garumi starp gadalaikiem tik būtiski neatšķiras (un arī tas, ka jūnijā diena nav 17 stundas gara), kā arī straujāk notiek saullēkti un saulrieti. Latvijā tā lēzeni paslīdz aiz apvāršņa, bet ekvatoriālajos apgabalos tā pārvietojas gandrīz perpendikulāri pret apvārsni.


    Augstākais ceļš – vasaras saulgriežos, zemākais – ziemas saulgriežos.

    Teksts un grafika: M.Gills




  • Uzdāvināt laiku

    Uzdāvināt laiku – uzdāvināt saules pulksteni

    Cik bieži mēs ikdienā dzirdam, ka nav laika vienai vai otrai lietai. Nav laika lai dzīvotu, nav laika, lai ieraudzītu laiku. Ne katrs var atļauties laiku, tas kļuvis par ekskluzīvu lietu.

    Saulespulkstenis.lv piedāvā sagatavot īpašu velti Jums tuvai personai vai organizācijai – uzdāvināt laiku. Tā ir īpaši veidota dāvanu karte, kas ietver saules pulksteņa projektēšanas izmaksas, vai arī gatava saules pulksteņa izveidi un uzstādīšanu.

    Katrs saules pulkstenis – unikāls

    Saules pulksteņu veidotāju ētikas kodekss paredz to, ka netiek izgatavoti divi vai vairāk identiski saules pulksteņi. Ja arī modeļi ir līdzīgi, katram ir lietas, kas būs individuālas. Pirmkārt, atšķirības nosaka tīri objektīvi apstākļi – pulksteņa ģeogrāfiskais novietojums un plānotā novietojuma specifika (piemēram, ēkas sienas azimuts).  Otrkārt, dizains tiek pieskaņots vides un mākslinieciskajām prasībām. Treškārt, saules pulksteņus parasti rotā personalizēta informācija par atrašanās vietu, teksti ar veltījumu vai kādu labu devīzi.


    Cik savlaicīgi jāpasūta?

    Dāvanu kartes sagatavošanas laiks – 5 darba dienas. Savukārt, ja ir ieplānots, lai pats pulkstenis būtu gatavs līdz noteiktam datumam, jārēķinās, ka pilns saules pulksteņa izgatavošanas laiks no projekta līdz uzstādīšanai var būt vismaz 2-3 mēnešu. Tādēļ iesakām ar mums sazināties savlaicīgi, lai pārrunātu jebkurus neskaidros jautājumus.

    Kā izskatās dāvanu karte?

    Dāvanu karte ir veidota kā ādas vāki, kuros ietilpst neliels saliekams horizontālais saules pulkstenis. Vāku iekšpusē tiek norādīts, kam šī dāvanu karte ir adresēta un kādus darbus tā ietver. Saliekamais saules pulkstenis tiek personalizēts ar uzrakstu, kam šī dāvana tiek dāvināta.

    Jūsu saulespulkstenis.lv

    t. 29289205
    e-pasts: info@saulespulkstenis.lv

  • Senās Ēģiptes saules pulksteņi

    Berlīnē, Neues Museum kolekcijā ir aplūkojami Senajā Ēģiptē lietotie portatīvie saules pulksteņi. Saules pulksteņu pētnieku vērtējumā tie tie nešaubīgi ir paši senākie līdz mūsu dienām saglabājušies saules pulksteņi.

    No slānekļa gatavots lineāla tipa portatīvais saules pulkstenis. To lietoja šādi – novieto uz horizontālas virsmas, pagriež ar paaugstināto galu virzienā, no kura spīd saule. Lai noteiktu laiku, tiek nolasīts ēnas garums. Uz lielās garenās horizontālās skaldnes ir atzīmes ēnas garuma nolasīšanai. Paaugstinājumā ir vertikāla atzīme saules pulksteņa līmeņošanai pēc auklā iekārta atsvara.

    Mazāka izmēra portatīvais lineāla tipa saules pulkstenis. Izgatavots no kaula.

    Gals lineāla tipa saules pulkstenim. Materiāls – koks. Pārējais saules pulkstenis nav saglabājies.

    Palīginstruments saules vai zvaigžņu virziena atzīmēšanai. Tika stiprināts speciāli sagatavotā pamatnē.

    Foto: R.Pārpuce

  • Gadalaiku sākuma laiki

    2024. gadā pavasara sākums – 20.martā plkst. 5:06

    Saules pulksteņi ar deklinācijas līnijām parasti iezīmē būtiskus datumus – pavasara, vasaras, rudens un ziemas sākumu. Vietne saulespulkstenis.lv pa reizei saņem jautājumus par to, kad īsti sākas astronomiskie gadalaiki – tieši kura dienā un cikos pēc Latvijas laika ir to sākums. Jāsaka, ka no gada uz gadu konkrētā diena un laiki mainās, tomēr ikviens no saulgriežu vai ekvinokcijas brīžiem dreifē noteiktu datumu ietvaros. Tālāk ir sniegti gadalaiku sākumu laiki desmit gadu periodam. Decembra un marta datumiem ir norādīts Latvijas (2. laika josla) ziemas laiks, bet jūnijam un septembrim – vasaras laiks.

    Latvijas dabas skatu video, kuros redzami gadalaiki.

    2021.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 11:37
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 6:32
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 22:21
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 17:59

    2022.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 17:33
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 12:14
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 4:04
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 23:48

    2023.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 23:24
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 17:58
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 9:50
    Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 5:27

    2024.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 5:06
    Vasaras sākums – 20.jūnijā plkst. 23:51
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 15:44
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 11:21

    2025.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 11:01
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 5:42
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 21:19
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 17:03

    Iepriekšējo gadu gadalaiki

    2011.gadā

    Pavasara sākums – 21.martā plkst. 1:21
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 20:16
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 12:05
    Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 7:30

    2012.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 7:14
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 2:09
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 17:49
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 13:12

    2013.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 13:02
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 08:04
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 23:44
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 19:11

    2014.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 18:57
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 13:51
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 05:29
    Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 01:03

    2015.gadā

    Pavasara sākums – 21.martā plkst. 00:45
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 19:38
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 11:21
    Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 06:48

    2016.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 06:30
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 01:34
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 17:21
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 12:44

    2017.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 12:29
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 07:24
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 23:02
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 18:28

    2018.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 18:15
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 13:07
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 4:54
    Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 00:23

    2019.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 23:58
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 18:54
    Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 10:50
    Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 06:19

    2020.gadā

    Pavasara sākums – 20.martā plkst. 05:50
    Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 00:44
    Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 16:31
    Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 12:02

    Pēc US Naval Observatory datiem sagatavojis M.Gills

  • Raksts “Saules hipotenūzas metamorfozes”

    Ar V.Dmitrijeva un M.Gilla rakstu “Saules hipotenūzas metamorfozes” (3,7 MB) tiek aizsākta tematiska rakstu sērija – “Saulespulkstenis.lv raksti”. Raksts ir gatavots PDF formātā (lapas izmērs – A4), lai pēc iespējas labāk saglabātu iecerētos teksta un attēlu izmērus un stilu.


    Saulespulkstenis.lv raksti Nr 1 (3,7 MB)

    Nav konkrētu plānu, cik bieži šādi raksti tiks publicēti. Tie taps brīdī, kad būs sagatavots interesants pētījums vai stāsts par saules pulksteņiem – veidiem, uzbūvi, vēsturi, novērojumiem u.tml. Arī saulespulkstenis.lv lasītāji var piedalīties rakstu veidošanā!

  • Saules pulksteņu dažādība

    Ar šīs saites palīdzību ir iespējams lejupielādēt prezentāciju par saules pulksteņu dažādību (3,5 MB, PDF formāts). Publicēta 2010.gada 19.augustā.

  • Horizontālais vietējā laika saules pulkstenis Rīgas platuma grādiem

    Vispopulārākais saules pulksteņa veids Latvijā un daudzviet citur pasaulē ir horizontālais saules pulkstenis, kas rāda vietējo laiku. Šādu laiku pulksteņi rādīja pirms joslas laika ieviešanas, un raksturīgākā īpašība ir tā, ka pusdienas laiks (brīdis, kad saule dienas ietvaros kulminē) vienmēr atbilda pl 12. Tiesa, gada laikā kulminācijas laiks reāli mainās vairāku minūšu robežās. Vēl ir jāņem vērā tas, ka katrā ģeogrāfiskā vietā Saule kulminē citā laikā. Piemēram, Latvijā vispirms tas notiks Daugavpilī, tad Rīgā, un tikai pēc tam Liepājā (22 minūtes vēlāk nekā Daugavpilī).

    Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka vietējais laiks saules pulksteņos joprojām plaši tiek izmantots kā ar senatni saistīts raksturojošs elements. Ar vienkāršu aritmētiskas operāciju palīdzību konkrētas vietas vietējo laiku var pārvērst joslas laikā un otrādi.

    Attēlos ir attēlots viens horizontāla saules pulksteņa ar vietējo laika modelis, kura lineatūras ģeometrija ir rēķināta Rīgas platuma grādiem (57° N). Saglabājot proporcijas (leņķus) absolūtos izmērus var izvēlēties katrs individuāli – no dažiem centimetriem līdz dažiem metriem.

    Saules pulksteņa ģeometrija katrai ģeogrāfiskajai vietai atšķiras. Lineatūras ģeometrija mainās arī atkarībā no tā, vai pulkstenis tiek veidots joslas laikam, tā ir atkarīga no izvēlētās plaknes slīpuma un citām specifiskām prasībām un konstrukcijas niansēm.

  • Grāmata: Jānis Klētnieks “Saules pulksteņi Latvijā”

    Ja runājam par saules pulksteņiem mūsu valstī, noteikti ir jāpiemin izmēros nelielā, bet saturā lieliskā Jāņa Klētnieka grāmata “Saules pulksteņi Latvijā”, kas izdota izdevniecībā Zinātne 1983.gadā. Daudzus gadus šis bija vienīgais informācijas avots latviešu valodā par saules pulksteņu uzbūves principiem, to vēsturi, kā arī Latvijā brīvā dabā apskatāmiem un muzeju fondos esošajiem saules pulksteņiem.

    Informatīvi-izglītojošu funkciju veic sākuma nodaļas, kas iepazīstina ar Zemes rotāciju ap Sauli un savu asi kā priekšnosacījumu laika mērīšanai pēc Saules kustības debesī. Ir pastāstīts par laika vienādojuma izcelsmi, ir atsauces uz vēsturiskiem ar laika skaitīšanu saistītiem izziņas avotiem. Nodaļā par saules pulksteņu veidiem tiek aplūkoti tikai trīs tipiskākie – ekvatoriālie, horizontālie un vertikālie. Nav pastāstīts par diezgan bieži sastopamajiem sfēriskajiem un uz patvaļīga slīpuma un pret debess pusēm orientētas plaknes veidotiem saules pulksteņiem. Grāmatas lielās sadaļas, kas uzskaita stacionāros un pārnēsājamos saules pulksteņus, kalpo kā 20.gs 80. gadu sākuma precīzs brīvā dabā un muzeju fondos esošo saules pulksteņu reģistrs. Katram saules pulkstenim ir norādīti tā izmēri, materiāls, īpašību raksturojums, kā arī ir veikta ciparnīcas lineatūras analīze.

    Ievērības cienīgi ir Turaidā arheoloģiskajos izrakumos atrastie 14.-15.gs saules pulksteņi. Tikpat sens ir Raunas saules pulkstenis, kura ciparnīca ir saglabājusies pilnībā, un divi arheoloģiskajos izrakumos Altenē uzietie saules pulksteņu fragmenti. Ar 17.-18.gs ir datējami daļēji saglabājušies stacionārie saules pulksteņi, kas grāmatas izdošanas laikā atradušies Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Rīgas muzejos. Detalizēti aplūkoti muzeju fondos esošie pārnēsājamie saules pulksteņi, kuru izcelsme pamatā ir Nirnbergas un Augsburgas meistaru darbnīcas.

    Interesanta ir grāmatā netieši atspoguļotā sakarība, ka pēc 18.gs izgatavoto un Latvijā izmantoto saules pulksteņu skaits samazinājies, bet 20.gs līdz 80.gadu sakumam Latvijā izgatavoti tikai 2 saules pulksteņi – Daugavpilī un Valmierā (abi pirms 2.Pasaules kara). Tādēļ jo īpaši interesants fakts ir mūsdienās, ka relatīvi daudz jaunu saules pulksteņu pie mums ir tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Grāmata nav zaudējusi savu nozīmi, un joprojām kalpo kā labs izziņas līdzeklis par saules pulksteņu vēsturi un to vēsturiskajiem eksemplāriem Latvijā.

  • Saules pulkstenis dārzā

    Īpaša tradīcija, kas vēsturiski sniedzas līdz pat dārzu uzbūves principiem Senajā Romā, ir saules pulkstenis kā viens no galvenajiem dārza akcentiem. Līdz ar romiešu ietekmes un kultūras izplatību Eiropā šī tradīcija ir kļuvusi par vispārpieņemtu un dažviet pat neatņemamu klasisko dārzu sastāvdaļu. Īpaši var minēt var minēt angļu dārzus, kuros ļoti bieži kā viens no akcentējošiem elementiem ir saules pulkstenis (citi raksturīgie vides objekti ir putnu dzirdinātava, kāda skulptūra vai īpašs statnis ziediem). Saules pulkstenis dārzā atrodas visu gadu, tādējādi rudenī un ziemā, kad augiem ir miera periods, dārzā tā akcents tikai palielinās. Labi veidotu saules pulksteni ir interesanti aplūkot jebkurā gadalaikā, un tas veido saistītu dārza kompozīciju.

    Saules pulksteni dārzā ir reizē praktiska un dekoratīva funkcija – saulainā laikā tas rāda laiku, bet jebkurā brīdī to var uztvert kā īpašu marķieri, zīmi, dizaina vai mākslas priekšmetu. Visbiežāk sastopamais risinājums tradicionālos dārzos ir uz neliela postamenta novietots horizontālais saules pulkstenis, ekvatoriālais vai sfēriskais saules pulkstenis – armilārijs. Šādi saules pulksteņi parasti neaizņem daudz vietas – galvenais, lai tos minimāli noēno blakus esošie koki vai ēkas. Retāk ir sastopami analemmatiskie jeb dalības saules pulksteņi, kuriem nepieciešama vismaz 15 kvadrātmetru platība un kuri vairāk ir piemēroti sabiedriski plaši apmeklētai videi.

    Viens no bieži izmantotiem kompozīcijas risinājumiem ir novietot saules pulksteni celiņu krustpunktos, veidojot mērķtiecīgu akcentu un padarot apmeklētāja gaitu nesteidzīgāku, jo jādodas apkārt saules pulkstenim. Cita pieeja ir veidot saules pulksteni kā nelielas ziedaugu kompozīcijas dominanti.

    Konkrētam dārzam veidots saules pulkstenis dod iespēju dārzam piešķirt īpašu, varbūt pat neparastu akcentu. Saules pulkstenis akcentē dārza saistību ar Sauli, norāda uz nesteidzīgo, bet pastāvīgi nemainīgo laika ritējumu, kā arī simbolizē klasiskas vērtības un stabilitāti. Tā dizainā var ietvert dārza īpašniekam tuvus simboliskus motīvus un izskata stilistiku. Būtiski, lai saules pulkstenis nav sērijveida ražojums (kas vairumā gadījumu nav iespējams, jo tā ģeometrija ir atkarīga no vietas ģeogrāfiskā novietojuma), bet gan īpaši veidots konkrētam dārzam.

    Rakstam izmantoti attēli no Flickr kolekcijas (autori: Andrew J Murray, Corrin Green, Diego Ilsole, Elisabethp, Ell Brown, Jadmiral, Kyrion, Owl Lover, Talent, Jaynonymous)