2017.gada aprīlī dienas tika uzstādīts saules pulkstenis Ķekavā blakus Vidusskolas ēkai. Būvprojekta autors Artis Gedrovics, idejas un dizaina autore Lauma Muceniece, aprēķinus veica un konsultēja – Mārtiņš Gills, izgatavoja – SIA AKM.
Foto: M.Gills
Foto: M.Gills
Pirmdien, 2016. gada 9. maija pēcpusdienā Latvijā būs novērojama astronomiska parādība, kas iepriekšējo reizi notika pirms 13 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojama pēc trim gadiem. Tas būs Merkura tranzīts, kura laikā uz Saules fona vairāku stundu garumā būs novērojams Merkurs. Rīgā tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas plkst. 14:11 līdz pat saulrietam (līdz plkst. 21:00-21:31 atkarībā no vietas Latvijā). Šajā brīdī Saule atšķirsies no ierastās ar to, ka uz tās gandrīz pa vidu būs neliels melns aplis, kas 7 stundu laikā lēnām pārvietosies pāri Saules diskam. Mēs būsim liecinieki savdabīgai planētu konfigurācijai, kad Saulei tuvākā planēta būs nostājusies uz vienas līnijas, kas iedomāti ir novelkama starp Zemi un Sauli.
Mūsdienās tā ir laba iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu unikālu iespaidu, bet iepriekšējos gadsimtos Merkura tranzīts tika izmantots, lai precīzāk izpētītu šīs planētas orbītas īpatnības. Kā zināms, Merkura orbītas anomālija ilgstošu laiku bija zinātniska mīkla, līdz tās izskaidrojums tika rasts ar vispārējās relativitātes teorijas palīdzību.
ESA/NASA/SOHO foto
Lai arī Merkura tranzīts notiek biežāk nekā Venēras tranzīts, kas iepriekšējo reizi bija vērojams 2012. gadā, bet nākamo reizi būs vērojams 2117. gadā, to nevar nosaukt par pārāk bieži sastopamu parādību – tā notiek reizi 3-13 gados, tomēr ne katru reizi to var novērot ikvienā Zemes reģionā.
Rīgā organizēti Merkura tranzīta novērojumi notiks 9. maija pēcpusdienā Daugavmalā pie Swedbank ēkas no plkst. 14:11 līdz aptuveni plkst. 19:00. Plānots, ka šajos novērojumos piedalīsies arī Mobilā observatorija.
Merkura tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi.
Nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.
Merkura novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls. Vizuāls piemērs novērojumiem ar projicēšanas metodi ir Saules aptumsuma lapā. Šādi ar projekcijas metodi Venēras tranzīts tika novērots Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā:
Merkura tranzīts notika no rīta. Laika apstākļi bija labvēlīgi novērojumu veikšanai Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī. Foto no tranzīta sākuma gaidīšanas brīža:
Un šādi to Beļģijā fiksēja Dominique Dierick, Astronomy Picture of the Day (2003 May 27):
Astronomisku novērojumu tradīcija pie Swedbank (tolaik – Hansabankas) ēkas aizsakās 2008.gadā, kad 1.augustā bija noverojams daļējs Saules aptumsums:
Otrais novērojumu pasākums notika 2012. gada 6. jūnijā, kad agrā rīta stundā tika novērots Venēras tranzīts. Fotoreportāža šeit.
Trešā reize bija 2015. gada 20.martā, kad Rīgā bija vērojams daļējs Saules aptumsums:
Krāsains logo – PDF, PNG; melnbalts – PDF, PNG.
Foto: M.Gills
2015.gada novembrī Jelgavas Rotary klubs pilsētai uzdāvināja saules pulksteni. Tas ir novietots pašā pilsētas centrā – uz Pasta salas. Pulkstenis veidots no bronzas, un novietots uz laukakmens. Pulkstenis attēlo Rotary kluba simboliku – zobratu.
Foto: M.Gills
Lugar: Madrid, Puerta de Toledo
Coordenadas, altitud: 40º 24′ 25.70” -3º 42′ 37.75” (40.40714,-3.71049), 624 m
Autor – fecha reloj: Juan José Caurcel y Alberto Corazón – 1988
Descripción: Reloj de sol múltiple monumental, varios relojes de sol y relojes de luna.
Saulespulkstenis.lv autors Mārtiņš Gills sadarbībā ar mākslinieci Antu Ūsiņu ir izveidojuši jaunu pastkartes saules pulksteni. Tematiski tas ir veltīts Rīgai – senajai un jaunajai.
Īsta pastkarte nelielu darbību rezultātā pārtop par īstu saules pulksteni. Šo horizontālo saules pulksteni var novietot saulainā vietā pie loga. Pirmajā reizē to var pieskaņot mehānisko vai elektronisko pulksteņu rādītajam, vai arī to pa tiešo var noorientēt ziemeļu virzienā.
Vizuāla instrukcija:
Lai arī rudens mēdz būt lietains un mākoņains, 2015.gada 14.novembrī Stendē uz dažām stundām bija saulains laiks – tieši laikā, kad svinīgi tika atklāts saules pulkstenis. Ierosinājums veidot saules pulksteni pirms gada radās astronomam Dainim Draviņam, šo ideju atbalstīja un cauri visām realizēšanas grūtībām virzīja biedrības “Kultūras krātuve” vadītaja Inta Ulmane. Saules pulkstenis tapis saskaņā ar Mārtiņa Gilla skicēm un aprēķiniem. Izgatavošanu veica SIA Delkors, bet izgatavošanu finansēja Latvijas Dzelzceļa ritošā sastāva serviss.
Foto: Kārlis Pētersons
Projekta skices:
2015.gada vasaras laikā Mālpilī tapa no koka veidots saules pulkstenis. Projekta autors – Mārtiņš Gills. Izgatavoja Mālpils Profesionālās vidusskolas darbinieki. Lai nebūtu triviāla modeļa pulkstenis, autors dizainu veidoja kā sastingušas dinamikas fiksāciju. Materiāli – koka konstrukcija, metāla stiprinājumi.
Gadu vēlāk pulksteni papildināja ziedaugu kompozīcija. Vieni no pirmajiem šo saules pulksteni kā interesantu novērtēja semināra Ērglis 2015 dalībnieki, kuru vidū bija arī Fabio Savian, viens no vadošajiem saules pulksteņu speciālistiem Itālijā.
Šeit var Youtube aplūkot projekta 3d animāciju.
Atrašanās vieta: Pēterhofa, Krievija
Koordinātas: 59°53’04″N, 29°54’31″E
Veids: horizontālais
Atjaunots 1972.gadā.
Autors: 2.versijai – O.Rihters (О.Рихтеръ), 3.versijai – V.Matvejevs (В.Ю.Матвеев)
Materiāls: misiņa gnomons un ciparnīca, marmora postaments.
Netālu no Sanktpēterburgas esošā Peterhofas pils ir populārs tūristu galamērķis. Pils ansamblis izceļas ar izteiktu krāšņumu un klasiski iekoptu parku. Tomēr visslavenākā lieta ir strūklaku kaskāde, kas atrodas pils ziemeļu pusē. Bet dienvidu pusē ir neliels horizontālais saules pulkstenis. Pirmo reizi tas ir pieminēts 1772.gada veidotajā augšējā dārza plānā. 19.gadsimta beigās, to aizvietoja ar citu saules pulksteni, bet 2.Pasaules kara laikā tas gāja bojā. Tikai trīs desmitgades vēlāk saules pulksteni atjaunoja. Pašreizējais izskats nedaudz atšķiras no tā, kāds bijis sākotnēji, kā arī ciparnīca ir veidota atšķirīgi.
Atslēgvārdi citās valodās:
EN: Russia, Petergof, horizontal sundial.
DE: Russlan, Peterhof, horizontale Sonnenuhr.
FR: Russie, Peterhof, Cadran solaire horizontal.
IT: Russia, Peterhof, Orologio solare orizzontale.
RU: Россия, Петергоф, горизонтальные солнечные часы.
ES: Rusia, Peterhof, reloj de sol horizontal.
Foto: M.Gills
Atrašanās vieta: Madride, Spānija
Koordinātas: 40° 26′ 29″ N, 3° 43′ 41″ E
Veids: Horizontālais un ārēji cilindriskais vertikālais saules pulkstenis
Materiāls: akmens, tērauds
Madrides Universitātes pilsētiņā pie Agnomijas inženieru skolas (Escuela de Ingenieros Agrónomos) atrodas kāds visai neparastas formas un veidu apvienojuma saules pulkstenis. Pulksteņa elementi veidoti, iespaidojoties no 13.gadsimtā izdotās Alfonso X el Sabio grāmatas “Libro del Saber de Astronomía”. Uz kolonnas ir vertikālais saules pulkstenis, kur stundu atzīmes ir līkņu formā. Savukārt kolonnas smaile kalpo kā mezgla punkts horizontālajam saules pulkstenim.
Atslēgvārdi citās valodās:
EN: Spain, Madrid.
DE: Spanien, Madrid.
FR: Espagne, Madrid.
IT: Spagna, Madrid.
RU: Испания, Мадрид.
ES: España, Madrid.
Foto: M.Gills
