Author: galvenais

  • Papīra saules pulkstenis – izgatavo pats!

    Vietnes saulespulkstenis.lv apmeklētāji bieži interesējas par iespēju pašiem izgatavot kādu saules pulksteni. Ņemot vērā to, ka pulksteņu veidi ir dažādi, un lielākā daļa ir stipri atkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ar pulksteņu ģeometrijas aprēķiniem jau izsenis nodarbojas īpaša nozare – gnonomika. Katrs gadījums ir individuāli analizējams.

    Tajā pašā laikā šajā lapā tiek piedāvāts jau gatavs sarēķināts vienkāršākā tipa saules pulkstenis – vietējā laika horizontālais saules pulkstenis Rīgas platuma grādiem (57°N). To bez lielām bažām var lietot arī pārējā Latvijas teritorijā.

    Pulksteņa sagatavi ar instrukciju var lejupielādēt šeit (ar klikšķi uz attēla, PFD fails):

    Līdzīga papīra saules pulksteņa ilustrēta izgatavošanas instrukcija ir arī šeit.

    Mazliet vairāk par vietējā un joslas laika atšķirībām ir šajā lapā.

    Veiksmi sava saules pulksteņa izgatavošanā!

     

  • Horniman Gardens Tējas laika saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Horniman Gardens, Forest Hill, Londona, Lielbritānija
    Koordinātas: 51°26’29” N, 0°3’41” W
    Veids: vertikālais
    Izgatavošanas gads: 19__.
    Autori: John Moir un David Young
    Materiāls: metāls.

    Viena pret rietumiem vērsta ķieģeļu siena kalpo par pamatni askētiskam, bet īpašam saules pulkstenim. Līnijas apzīmē stundas, un laiku rāda gnomona apaļā uzgaļa ēna. Šis saules pulkstenis rāda vasaras laiku pēcpusdienās no pl 14:30.

    / /

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: United Kingdom, London, vertical sundial.
    DE: Vereinigtes Königreich, London
    , vertikale Sonnenuhr.
    FR: Royaume-Uni, Londres
    , cadran solaire vertical.
    IT: Regno Unito, Londra
    , orologio solare verticale.
    RU: Великобритания, Лондон, вертикальные солнечные часы.
    ES: Reino Unido, Londres
    , reloj de sol vertical.

    Foto: M.Gills

  • Pastkarte – saules pulkstenis

    Sveicināti!

    Ja esat atvēris šo lapu, droši vien Jūsu rīcībā ir pastkartes formāta lapiņa, uz kuras teikts, ka no tās var izgatavot saules pulksteni. To tiešām ir iespējams paveikt.

    Kā izveidot saules pulksteni no kartītes?

    Izgatavošana prasīs 2-3 minūtes. Divu griezumu veikšanai būs nepieciešamas ir šķēres, bet papīra sastiprināšanai var noderēt līme, skavotājs vai papīra saspraude.

    Veicamie darbi:

    1. Izgrieziet zaļi iekrāsoto trijstūri. Saules pulkstenim tas nebūs vajadzīgs.

    2. Lapiņu ar izgriezto “robu” pārlokiet uz pusēm pa robežu starp zilo un sarkano trijstūri tā, lai zilais un sarkanais trijstūri būtu salikti viens pret otru (pagaidām nekas nav jāsastiprina). Iegūstam no divām lapām saliktu neregulāras formas piecstūri, kuram abās pusēs ir daļa no pulksteņa ciparnīcas.

    3. Nānošajā solī jāveic divi locījumi pa slīpajām līnijām no ciparnīcas centra (tur, kur saiet kopā stundu līnijas) uz stūri, kur ir burts “Z” va bulta. Tādējādi sarkanais un zilais tristūri ir palikuši salikti viens pret otru kopā, bet ciparnīcas abas daļas nu ir uz vienas plaknes, ko uz pusēm dala baltais tristūris – saules pulksteņa gnomons.

    4. Lai gnomons un saules pulkstenis nelocītos vaļā, to var saskavot. Vai arī – var uzziest uz sarkanā vai zilā trijstūra nedaudz līmes un abas puses salīmēt.

    vai

    5. Lai saules pulkstenis rādītu pareizu laiku, to jānovieto saulainā vietā ar Z pret ziemeļiem.

    Šim nolūkam var izmantot kompasu, vai arī atbilstošajā laika tā virzienu var noregulēt pēc parastā pulksteņa. Saules pulksteņiem ir srarīgi noturēt pareizi orientētu virzienu pret debess pusēm, tādēļ šo pulksteni var piestiprināt pie palodzes.Pulksteni janovieto uz horizontālas virsmas.

    Kādu laiku rāda šis pulkstenis un kur tas ir lietojams?

    Pastkartes saules pulkstenis ir horizontālā tipa saules pulkstenis ar vietējā (saules) laika ciparnīcu. Tas veidots ģeogrāfiskajam platumam 57°N, kas atbilst Rīgai un teritorijām uz rietumiem un austrumiem no tās. Ar nelielu sistemātisku kļūdu to var lietot arī Latvijas ziemeļu un dienvidu daļās.

    Vietējais laiks no mūsu ikdienā lietotā joslas laika atšķiras ar to, ka saskaņā ar vietējo laiku astronomiskais dienas vidus būs vienmēr pl 12. Mazliet plašāk par šo jautājumu ir rakstīts šeit.

    Kā tikt pie sava īsta saules pulksteņa?

    Papīra pastkartes saules pulkstenis ir piemērs tam, kā darbojas saules pulksteņi. Īstus saules pulksteņus veido lielāka izmēra, no stabiliem un noturīgiem materiāliem. Tiem tiek veidots individuāls projekts atbilstosi konkrētajām ģeogrāfiskajām koordinātām un makslinieciskais risinājums. Saulespulkstenis.lv komanda ir gatava palīdzet – papildu informācija ir šajā lapā.

  • Horniman Gardens Romiešu saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Horniman Gardens, Forest Hill, Londona, Lielbritānija
    Koordinātas: 51°26’29” N, 0°3’41” W
    Veids: romiešu
    Izgatavošanas gads: 1994.
    Autors: David Brown
    Materiāls: kaļkakmens, metāls.

    Šis saules pulkstenis ir veidots kā klasisks romiešu stila saules pulkstenis. Oriģinālie šāda modeļa saules pulksteņi rādīja cita veida laika dalījumu, bet esošais ir pieskaņots stundu attēlošanai. Pulkstenis ir novietots blakus vīģes kokiem – augiem, kurus Britu salās ieviesa romieši.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: United Kingdom, London, roman sundial.
    DE: Vereinigtes Königreich, London
    , Römische Sonnenuhr.
    FR: Royaume-Uni, Londres
    , Cadran solaire romain .
    IT: Regno Unito, Londra
    , Orologio solare romano.
    RU: Великобритания, Лондон, римские  солнечные часы.
    ES: Reino Unido, Londres
    , reloj de sol romano.

    Foto: M.Gills

  • Mūsu, vasaras, ziemas un saules laiks

    Par mūsu gada ritma neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ – marta pēdējā nedēļas nogalē pulksteņu rādītāju pavirzām par stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā nedēļas nogalē – par stundu atpakaļ. Vasaras laika princips tika apspriests dažādās valstīs jau 20.gadsimta sākumā, bet pirmo reizi to ieviesa Vācija 1915.gadā, lai 1. Pasaules kara laikā ietaupītu ogļu patēriņu. Vēlāk ar dažādiem pamatojumiem vasaras laiks tika ieviests Lielbritānijā un citās valstīs. Vēlākos gados dažādas valstis piegāja atšķirīgi šim jautājumam, gan ieviešot pāreju uz vasaras laiku, gan arī vēlāk no tā atsakoties. Līdz pat mūsdienām nav iegūts vienots viedoklis par to, cik labi vai slikti pāreja uz vasaras laiku ietekmē mūsu sadzīvi, veselību un enerģijas taupīšanu.

    Laika joslas

    Vajadzība virzīt stundu uz priekšu vai atpakaļ veidojās no tā, ka kopš 18.gadsimta otrās puses dažādu valstu teritorijās sāka lietot standartizētu laiku, kā rezultātā pamazām tika ieviesta vienota pieeja, ka visa pasaule tiek vienmērīgi sadalīta 24 laika joslās – ģeogrāfiskā garuma grādu izteiksmē tas nozīmē, ka ik pa 15 grādiem uz austrumiem un uz rietumiem tiek iezīmēta laika josla. Nultās joslas vidusdaļā ir Griničas observatorijas meridiāns. Tādējādi, piemēram 1.laika josla ir no 7°30′ līdz 22°30′, 2.laika josla – no 22°30′ līdz 37°30′. Visbiežāk katra valsts savā teritorijā izvēlas lietot vai nu vienu vienotu laika joslu, vai arī veic pēc iespējas mazu dalījumu laika joslās (īpaši aktuāli tas ir lielvalstīs – Krievijā, ASV, Ķīnā). Laika joslas izvēli nosaka ne tikai tas, kurā teorētiski iezīmētajā laika joslas sektorā iekrīt valsts teritorija, bet arī ekonomiski un politiski lēmumi.

    Laika joslu dalījums labi ir redzams uz globusa, ja skatāmies no ziemeļiem vai dienvidiem – katra laika josla ir kā neliels šaurs tortes gabaliņš.

    Skats uz ziemeļu puslodi:

    Skats uz dienvidu puslodi – pāri okeāniem parasti iet laika joslas nemainītā formā:

    Laika joslas Eiropā (2011.g):

    Laika joslas Ziemeļamerikā (2011.g):

    Tā iemesla dēļ, ka vairākas valstis vēlas lietot vienotu laiku, var radīt situācijas, ka kāda no valstīm ir stipri ievirzījusies blakus joslās. Tas uzskatāmi ir novērojams Eiropā, kur 1.laika joslu lieto plašā diapazonā – no Spānijas līdz Ungārijai un Polijai.

    Kāpēc rodas vēlme labāk lietot vasaras laiku

    Ņemot vērā to, ka dažas valstis (Krievija, Ukraina, Baltkrievija u.c.) no 2011.gada rudens ir nolēmušas palikt pie vasaras laika, kā arī vairs neturpināt ziemas-vasaras laika maiņu, ir aktualizējies jautājums, vai šāda rīcība ir labāka par vienkārša oriģinālā joslas (ziemas) laika lietošanu vai līdzšinējo praksi ar periodiskām ziemas-vasaras laika maiņām. Ja aplūkojam tīri vēsturiski, tad joslas tika veidotas tā, lai joslas vidusdaļā mehānisko pulksteņu laiks sakristu ar saules pulksteņu rādījumiem. Tas nozīmētu, ka meridiānos ar 0°, 15°, 30° utt. garuma grādiem klasiski veidoti saules pulksteņi, kuri rāda tā saucamo vietējo laiku, būtu joprojām itin labi izmantojami.

    Vietās, kas neatrodas uz joslas meridiāna, laiks atšķiras no saules pulksteņa ne vairāk kā stunda. Piemēram, Rīgā, vietējā laika saules pulkstenis atpaliks par 24 minūtēm no 2.joslas laika. Savukārt, teritorijās, kur pastāvīgi tiek izmantota ģeogrāfiskajam platumam neatbilstoša laika josla, nebūs nevienas vietas, kur vietējam laikam konstruēts saules pulkstenis rādīs pareizu laiku.

    Saskaņā ar saules pulksteņos ieviesto laika skaitīšanu, pusdienas laiks ir pl 12. Šajā brīdī Saule atrodas tieši dienvidos, un tā ir spīdējusi tieši pusi laika no attiecīgās dienas garuma. To visādā ziņā var saukt par dienas vidu – ja vien arī mēs esam pieskaņojuši savu ikdienas ritmu saules gaitai. Daudzi no mums arī ikdienā domā, ka dienas (t.i. diennakts gaišās daļas) vidus ir pl. 12:00, lai arī mēs labi apzināmies, ka mūsdienās to drīzāk varētu vēl attiecināt pie vēla rīta. Un tā arī ir. Ja senākos laikos cilvēki savu ikdienas ritmu pieskaņoja āra gaismai (agri cēlās un relatīvi ātri devās gulēt), tad mūsdienās ārā esošais gaišais vai tumšais diennakts periods nespēlē vairs būtisku lomu. Tikai nedaudzas ikdienas aktivitātes un profesijas ir tiešām atkarīgas no dienas gaismas, un lielākā daļa ikdienas lietu ir veicamas pie mākslīgā apgaismojuma. Interesanti, ka cilvēkiem vairāk labpatīk palikt ilgāk nomodā nevis agrāk mosties nākošajā rītā. Tādējādi pakāpeniski ir notikusi nobīde no aktīvajām agrajām stundām līdz vēlām nomoda stundām. Ja aplūkojam tipisku strādājoša cilvēka ikdienas ritmu, tad Latvijas apstākļos varam teikt, ka rīta cēliens ar pamošanos sākas ap pl 7:00, darbu sākam ap 8:30, darbs beidzas ap 17:30, un dodamies gulēt ap 23:00. Protams, katram šie laiki ir individuāli, bet pie šāda laika sadalījuma sadzīves dienas vidus ir ap pl 15:00. Tikai retais par to aizdomājas. Tādējādi, Rīgā ziemā sadzīves dienas vidus iestājas 2h 36m pēc astronomiskā dienas vidus, un 3 stundas pēc pulksteņa definētā dienas vidus – pl 12. Vasaras laikā starpība starp astronomisko un sadzīvisko dienas vidu ir par stundu mazāka – 1h 36m.

    Ikdienas ritms, diennakts gaišā un tumšā daļa

    Gaišā un tumšā diennakts perioda atšķirību dažiem izvēlētiem datumiem (2011.gada 31.oktobrim un 2012.gada 1.janvārim, 20.martam un 1.jūlijam) var aplūkot šajās diagrammās. Ārējais loks parāda mūsu pulksteņa laiku un dienas periodu, bet iekšējais aplis ir sadalīts proporcionāli tipveida dienas ritmam. Rīgā situācija iznāk šāda:

    Salīdzināsim, kā gaišais periods un sadzīves ritmi saskan dažās citās pilsētās (Budapeštā, Londonā, Madridē un Sanktpēterburgā) kādos no iepriekšminētajiem datumiem. Lai arī 1.janvāris nekur Eiropā nav ideāla vieta gaismas daudzuma ziņā, Madridē dienas gaišā daļa diezgan tuvu saskan ar darba periodu:

    Tajā pašā laikā Sanktpēterburgā diena ir 50 minūtēm īsāka nekā Rīgā:

    20.martā, kad dienas tumšais un gaišais periods ir puslīdz vienāds, visideālāk astronomiskais dienas vidus ar pl 12 sakrīt Londonā:

    Tajā pašā dienā Madridē dienas gaišā daļa ir mazliet pabīdīta uz vēlāku laiku, kas dod iespēju redzēt sauli arī mazliet pēc darba laika, bet Budapeštā – nē:

    Vasarā situācija ar dienas gaišumu nav tik saspringta. 1.jūlijā vismazāk rūpju vajadzētu būt Sanktpēterburgā, kas ir slavena ar tā saucamajām baltajām naktīm:

    Uz 31.oktobra piemēra Budapeštā un Madridē varam salīdzinoši redzēt, ko nozīmē viena laika josla un atšķirīgs ģeogrāfiskais novietojums.

    Lietot vasaras vai ziemas laiku?

    Aplūkojot iepriekš sniegto salīdzinošos datus, varam secināt, ka nav viennozīmīgas atbildes, kas ir labāks – ziemas (īstais joslais) laiks vai vasaras laiks (+1h). Tieši vasaras periodā, kad ir garš diennakts gaišais periods, īstas nozimes no vakara pusē pieliktās stundas nav – diena tik un tā ir gara. Ja būtu vēlme padarīt gaišākus vakarus, stundas pielikšanai nozīme būtu pavasarī un rudenī. Ziemā dienas ir tik īsas, ka ar pieliktu stundu nekas būtisks netiek iegūts.

    No diagrammām arī redzam, ka ne visās vietās der viens un tas pats sadzīves ritms, lai iegūtu vienādu gaismas sadalījumu diennakts ietvaros. Iespējams, derētu padomāt par agrāku celšanos no rītiem, lai varētu ilgāku laiku būt kopā ar saules gaismu.

    saulespulkstenis.lv viedoklis ir pēc iespējas turēties pie oriģinālā joslas laika – Latvijas gadījumā lielākā daļa teritorijas pieder 2. laika joslai.

  • Teraveres observatorijas centrālais saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Tartu observatorija, Teravere, Igaunija
    Koordinātas: 58°15’57″N 26°27’58″E
    Veids: ekvatoriālais
    Izgatavošanas gads: 2008.
    Autori: Rein Maantoa, Bruno Kadak
    Materiāls: betonēta pamatne, bronzas gnomons un ciparnīca.

    Saules pulkstenis tika izgatavots par godu Tartu jaunās observatorijas Teraverē (Tõravere) 50.gadadienai. Tā svars ir 700 kg un augstums – 112 cm.  Pulksteņa izveidē un novietošanā ir piedalījušies observatorijas darbinieki.


    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Estonia, Tartu, Equatorial sundial.
    DE: Estland, Tartu, Äquatoriale Sonnenuhr.
    FR: Estonie, Tartu, Cadran solaire  équatorial.
    IT: Estonia, Tartu, Orologio solare equatoriale.
    RU: Эстония, Тарту, Экваториальные солнечные часы.
    ES:  Estonia, Tartu, reloj de sol ecuatorial.

    Foto: M.Gills

  • Horniman Gardens dalības saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Forest Hill, Londona, Lielbritānija
    Koordinātas: 51°26’31”N, 0°3’39”W
    Veids: dalības jeb analemmatiskais
    Izgatavošanas gads: 1994.
    Autori: Barry Small
    Materiāls: akmens/betons.

    Londonas Horniman Gardens teju vai augstākajā vietā uz pakalna pļaviņā angļu mauriņa zālājā mājvietu ir atradis dalības saules pulkstenis. Ja nebūtu īpaši pieliktas informācijas plāksnes, nezinātāji varētu to nepamanīt – kur nu vēl ieinteresēties un izmēģināt. Izmantota ir taisnā datumu skala, apzīmējot mēnešus ar sākuma burtiem. Bet stundu zīmes ir saskatāmas ar grūtībām. Bija plānots, ka 2011.gadā notiks kādi atjaunošanas darbi, lai uzlabotu izskatu un padarītu to pievilcīgāku lietošanai.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: United Kingdom, London, Analemmatic sundial.
    DE: Vereinigtes Königreich, Analemmatische Sonnenuhr.
    FR: Royaume-Uni, Londres, Cadran analemmatique.
    IT: Regno Unito, Londra, Orologio analemmatico.
    RU: Великобритания, Лондон, Аналемматические солнечные часы.
    ES: Reino Unido, Londres, Reloj de sol analematico.

    Foto: M.Gills

  • Siguldas Laimas saules pulksteņa skices

    Topošais Siguldas Laimas pulkstenis skicēs un datoranimācijā. Klasiskais Laimas pulkstenis citā veidolā – arī kā saules pulkstenis.

    Projekta autori – Armands Bisenieks, Arvis Sproģis, Mārtiņš Gills.

  • Saules pulkstenis filmā Melancholia

    2011.gada vasarā festivālu skatītājus sasniedza Larsa fon Trīrsa filma “Melancholia”, kurā sižeta līniju nosaka ne tikai astronomiskas kataklizmas konteksts, bet vairākās epizodēs figurē saules pulkstenis. 2011.gada septembrī šīs filmas pirmizrāde Latvijā notiek festivāla “Baltijas pērle” ietvaros.

    Filmā redzams ir reāls saules pulkstenis, kas atrodas Tjoloholmas (Tjolöholm) pilī, kas atrodas Zviedrijā, uz dienvidiem no Gēteborgas.

    Laiku pa laikam saules pulksteņi epizodiski ir vērojami dažādās kino drāmās, piemēram, “Vējiem līdzi” (Gone with the Wind),  “Lepnums un aizspriedumi” (Pride and Prejudice) u.c.

    Attēli no filmas reklāmas klipa, vietnēm thesupercargo.com un www.gottours.se

  • Japānas vēsturisko notikumu piemiņai

    Japāņu saules pulksteņu ievērojamākais speciālists Tokijas Zokei Universitātes (Tokyo Zokei University) profesors Jukio Ono (Yukio Ono) 2011.gada vasarā izveidoja saules pulksteni, kas ir veltīts pēdējos simts gados Japānu visvairāk ietekmējušo notikumu piemiņai.

    Autors ir izvēlējies četrus notikumus, kuriem tiem noradīts datums un laiks:

    1923.gada 1.septembrī pl 11:58 notiek Lielā Kanto zemestrīce.
    1945.gada 9.augusta pl 11:02 eksplodē atombumba virs Nagasaki.
    1945.gada 15.augusta pl 12:00 Japānas imperators paziņo par padošanos, tādējadi noslēdzot 2.pasaules karu.
    2011.gada 11.martā pl 14:46 notiek Tohoku zemestrīce, kas izraisa pēdējos vislielāko gadsimtos reģistrēto cunami.

    Datumu norāda gnomona smaile. Saules pulkstenis no 14.septembra tiks eksponēts Sinseisaku mākslas izstādē Tokijas Nacionalaja jaunajā muzejā (Sinseisaku Art Exhibition at Tokyo National New Museum). Pēc izstādes tas tiks pielikts pie kādas ēkas sienas Tokijā.

    Saules pulksteņa izmēri ir 72cm x 72 cm, biezums 12cm. Tā izgatavošanā izmantots koks, misiņš un epoksīda sveķu masa.

    Foto: Y.Ono