Par mūsu gada ritma neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ – marta pēdējā nedēļas nogalē pulksteņu rādītāju pavirzām par stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā nedēļas nogalē – par stundu atpakaļ. Vasaras laika princips tika apspriests dažādās valstīs jau 20.gadsimta sākumā, bet pirmo reizi to ieviesa Vācija 1915.gadā, lai 1. Pasaules kara laikā ietaupītu ogļu patēriņu. Vēlāk ar dažādiem pamatojumiem vasaras laiks tika ieviests Lielbritānijā un citās valstīs. Vēlākos gados dažādas valstis piegāja atšķirīgi šim jautājumam, gan ieviešot pāreju uz vasaras laiku, gan arī vēlāk no tā atsakoties. Līdz pat mūsdienām nav iegūts vienots viedoklis par to, cik labi vai slikti pāreja uz vasaras laiku ietekmē mūsu sadzīvi, veselību un enerģijas taupīšanu.
Laika joslas
Vajadzība virzīt stundu uz priekšu vai atpakaļ veidojās no tā, ka kopš 18.gadsimta otrās puses dažādu valstu teritorijās sāka lietot standartizētu laiku, kā rezultātā pamazām tika ieviesta vienota pieeja, ka visa pasaule tiek vienmērīgi sadalīta 24 laika joslās – ģeogrāfiskā garuma grādu izteiksmē tas nozīmē, ka ik pa 15 grādiem uz austrumiem un uz rietumiem tiek iezīmēta laika josla. Nultās joslas vidusdaļā ir Griničas observatorijas meridiāns. Tādējādi, piemēram 1.laika josla ir no 7°30′ līdz 22°30′, 2.laika josla – no 22°30′ līdz 37°30′. Visbiežāk katra valsts savā teritorijā izvēlas lietot vai nu vienu vienotu laika joslu, vai arī veic pēc iespējas mazu dalījumu laika joslās (īpaši aktuāli tas ir lielvalstīs – Krievijā, ASV, Ķīnā). Laika joslas izvēli nosaka ne tikai tas, kurā teorētiski iezīmētajā laika joslas sektorā iekrīt valsts teritorija, bet arī ekonomiski un politiski lēmumi.
Laika joslu dalījums labi ir redzams uz globusa, ja skatāmies no ziemeļiem vai dienvidiem – katra laika josla ir kā neliels šaurs tortes gabaliņš.
Skats uz ziemeļu puslodi:
Skats uz dienvidu puslodi – pāri okeāniem parasti iet laika joslas nemainītā formā:
Laika joslas Eiropā (2011.g):
Laika joslas Ziemeļamerikā (2011.g):
Tā iemesla dēļ, ka vairākas valstis vēlas lietot vienotu laiku, var radīt situācijas, ka kāda no valstīm ir stipri ievirzījusies blakus joslās. Tas uzskatāmi ir novērojams Eiropā, kur 1.laika joslu lieto plašā diapazonā – no Spānijas līdz Ungārijai un Polijai.
Kāpēc rodas vēlme labāk lietot vasaras laiku
Ņemot vērā to, ka dažas valstis (Krievija, Ukraina, Baltkrievija u.c.) no 2011.gada rudens ir nolēmušas palikt pie vasaras laika, kā arī vairs neturpināt ziemas-vasaras laika maiņu, ir aktualizējies jautājums, vai šāda rīcība ir labāka par vienkārša oriģinālā joslas (ziemas) laika lietošanu vai līdzšinējo praksi ar periodiskām ziemas-vasaras laika maiņām. Ja aplūkojam tīri vēsturiski, tad joslas tika veidotas tā, lai joslas vidusdaļā mehānisko pulksteņu laiks sakristu ar saules pulksteņu rādījumiem. Tas nozīmētu, ka meridiānos ar 0°, 15°, 30° utt. garuma grādiem klasiski veidoti saules pulksteņi, kuri rāda tā saucamo vietējo laiku, būtu joprojām itin labi izmantojami.
Vietās, kas neatrodas uz joslas meridiāna, laiks atšķiras no saules pulksteņa ne vairāk kā stunda. Piemēram, Rīgā, vietējā laika saules pulkstenis atpaliks par 24 minūtēm no 2.joslas laika. Savukārt, teritorijās, kur pastāvīgi tiek izmantota ģeogrāfiskajam platumam neatbilstoša laika josla, nebūs nevienas vietas, kur vietējam laikam konstruēts saules pulkstenis rādīs pareizu laiku.
Saskaņā ar saules pulksteņos ieviesto laika skaitīšanu, pusdienas laiks ir pl 12. Šajā brīdī Saule atrodas tieši dienvidos, un tā ir spīdējusi tieši pusi laika no attiecīgās dienas garuma. To visādā ziņā var saukt par dienas vidu – ja vien arī mēs esam pieskaņojuši savu ikdienas ritmu saules gaitai. Daudzi no mums arī ikdienā domā, ka dienas (t.i. diennakts gaišās daļas) vidus ir pl. 12:00, lai arī mēs labi apzināmies, ka mūsdienās to drīzāk varētu vēl attiecināt pie vēla rīta. Un tā arī ir. Ja senākos laikos cilvēki savu ikdienas ritmu pieskaņoja āra gaismai (agri cēlās un relatīvi ātri devās gulēt), tad mūsdienās ārā esošais gaišais vai tumšais diennakts periods nespēlē vairs būtisku lomu. Tikai nedaudzas ikdienas aktivitātes un profesijas ir tiešām atkarīgas no dienas gaismas, un lielākā daļa ikdienas lietu ir veicamas pie mākslīgā apgaismojuma. Interesanti, ka cilvēkiem vairāk labpatīk palikt ilgāk nomodā nevis agrāk mosties nākošajā rītā. Tādējādi pakāpeniski ir notikusi nobīde no aktīvajām agrajām stundām līdz vēlām nomoda stundām. Ja aplūkojam tipisku strādājoša cilvēka ikdienas ritmu, tad Latvijas apstākļos varam teikt, ka rīta cēliens ar pamošanos sākas ap pl 7:00, darbu sākam ap 8:30, darbs beidzas ap 17:30, un dodamies gulēt ap 23:00. Protams, katram šie laiki ir individuāli, bet pie šāda laika sadalījuma sadzīves dienas vidus ir ap pl 15:00. Tikai retais par to aizdomājas. Tādējādi, Rīgā ziemā sadzīves dienas vidus iestājas 2h 36m pēc astronomiskā dienas vidus, un 3 stundas pēc pulksteņa definētā dienas vidus – pl 12. Vasaras laikā starpība starp astronomisko un sadzīvisko dienas vidu ir par stundu mazāka – 1h 36m.
Ikdienas ritms, diennakts gaišā un tumšā daļa
Gaišā un tumšā diennakts perioda atšķirību dažiem izvēlētiem datumiem (2011.gada 31.oktobrim un 2012.gada 1.janvārim, 20.martam un 1.jūlijam) var aplūkot šajās diagrammās. Ārējais loks parāda mūsu pulksteņa laiku un dienas periodu, bet iekšējais aplis ir sadalīts proporcionāli tipveida dienas ritmam. Rīgā situācija iznāk šāda:
Salīdzināsim, kā gaišais periods un sadzīves ritmi saskan dažās citās pilsētās (Budapeštā, Londonā, Madridē un Sanktpēterburgā) kādos no iepriekšminētajiem datumiem. Lai arī 1.janvāris nekur Eiropā nav ideāla vieta gaismas daudzuma ziņā, Madridē dienas gaišā daļa diezgan tuvu saskan ar darba periodu:
Tajā pašā laikā Sanktpēterburgā diena ir 50 minūtēm īsāka nekā Rīgā:
20.martā, kad dienas tumšais un gaišais periods ir puslīdz vienāds, visideālāk astronomiskais dienas vidus ar pl 12 sakrīt Londonā:
Tajā pašā dienā Madridē dienas gaišā daļa ir mazliet pabīdīta uz vēlāku laiku, kas dod iespēju redzēt sauli arī mazliet pēc darba laika, bet Budapeštā – nē:
Vasarā situācija ar dienas gaišumu nav tik saspringta. 1.jūlijā vismazāk rūpju vajadzētu būt Sanktpēterburgā, kas ir slavena ar tā saucamajām baltajām naktīm:
Uz 31.oktobra piemēra Budapeštā un Madridē varam salīdzinoši redzēt, ko nozīmē viena laika josla un atšķirīgs ģeogrāfiskais novietojums.
Lietot vasaras vai ziemas laiku?
Aplūkojot iepriekš sniegto salīdzinošos datus, varam secināt, ka nav viennozīmīgas atbildes, kas ir labāks – ziemas (īstais joslais) laiks vai vasaras laiks (+1h). Tieši vasaras periodā, kad ir garš diennakts gaišais periods, īstas nozimes no vakara pusē pieliktās stundas nav – diena tik un tā ir gara. Ja būtu vēlme padarīt gaišākus vakarus, stundas pielikšanai nozīme būtu pavasarī un rudenī. Ziemā dienas ir tik īsas, ka ar pieliktu stundu nekas būtisks netiek iegūts.
No diagrammām arī redzam, ka ne visās vietās der viens un tas pats sadzīves ritms, lai iegūtu vienādu gaismas sadalījumu diennakts ietvaros. Iespējams, derētu padomāt par agrāku celšanos no rītiem, lai varētu ilgāku laiku būt kopā ar saules gaismu.
saulespulkstenis.lv viedoklis ir pēc iespējas turēties pie oriģinālā joslas laika – Latvijas gadījumā lielākā daļa teritorijas pieder 2. laika joslai.