Mūsu, vasaras, ziemas un saules laiks

Par mūsu gada ritma neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ – marta pēdējā nedēļas nogalē pulksteņu rādītāju pavirzām par stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā nedēļas nogalē – par stundu atpakaļ. Vasaras laika princips tika apspriests dažādās valstīs jau 20.gadsimta sākumā, bet pirmo reizi to ieviesa Vācija 1915.gadā, lai 1. Pasaules kara laikā ietaupītu ogļu patēriņu. Vēlāk ar dažādiem pamatojumiem vasaras laiks tika ieviests Lielbritānijā un citās valstīs. Vēlākos gados dažādas valstis piegāja atšķirīgi šim jautājumam, gan ieviešot pāreju uz vasaras laiku, gan arī vēlāk no tā atsakoties. Līdz pat mūsdienām nav iegūts vienots viedoklis par to, cik labi vai slikti pāreja uz vasaras laiku ietekmē mūsu sadzīvi, veselību un enerģijas taupīšanu.

Laika joslas

Vajadzība virzīt stundu uz priekšu vai atpakaļ veidojās no tā, ka kopš 18.gadsimta otrās puses dažādu valstu teritorijās sāka lietot standartizētu laiku, kā rezultātā pamazām tika ieviesta vienota pieeja, ka visa pasaule tiek vienmērīgi sadalīta 24 laika joslās – ģeogrāfiskā garuma grādu izteiksmē tas nozīmē, ka ik pa 15 grādiem uz austrumiem un uz rietumiem tiek iezīmēta laika josla. Nultās joslas vidusdaļā ir Griničas observatorijas meridiāns. Tādējādi, piemēram 1.laika josla ir no 7°30′ līdz 22°30′, 2.laika josla – no 22°30′ līdz 37°30′. Visbiežāk katra valsts savā teritorijā izvēlas lietot vai nu vienu vienotu laika joslu, vai arī veic pēc iespējas mazu dalījumu laika joslās (īpaši aktuāli tas ir lielvalstīs – Krievijā, ASV, Ķīnā). Laika joslas izvēli nosaka ne tikai tas, kurā teorētiski iezīmētajā laika joslas sektorā iekrīt valsts teritorija, bet arī ekonomiski un politiski lēmumi.

Laika joslu dalījums labi ir redzams uz globusa, ja skatāmies no ziemeļiem vai dienvidiem – katra laika josla ir kā neliels šaurs tortes gabaliņš.

Skats uz ziemeļu puslodi:

Skats uz dienvidu puslodi – pāri okeāniem parasti iet laika joslas nemainītā formā:

Laika joslas Eiropā (2011.g):

Laika joslas Ziemeļamerikā (2011.g):

Tā iemesla dēļ, ka vairākas valstis vēlas lietot vienotu laiku, var radīt situācijas, ka kāda no valstīm ir stipri ievirzījusies blakus joslās. Tas uzskatāmi ir novērojams Eiropā, kur 1.laika joslu lieto plašā diapazonā – no Spānijas līdz Ungārijai un Polijai.

Kāpēc rodas vēlme labāk lietot vasaras laiku

Ņemot vērā to, ka dažas valstis (Krievija, Ukraina, Baltkrievija u.c.) no 2011.gada rudens ir nolēmušas palikt pie vasaras laika, kā arī vairs neturpināt ziemas-vasaras laika maiņu, ir aktualizējies jautājums, vai šāda rīcība ir labāka par vienkārša oriģinālā joslas (ziemas) laika lietošanu vai līdzšinējo praksi ar periodiskām ziemas-vasaras laika maiņām. Ja aplūkojam tīri vēsturiski, tad joslas tika veidotas tā, lai joslas vidusdaļā mehānisko pulksteņu laiks sakristu ar saules pulksteņu rādījumiem. Tas nozīmētu, ka meridiānos ar 0°, 15°, 30° utt. garuma grādiem klasiski veidoti saules pulksteņi, kuri rāda tā saucamo vietējo laiku, būtu joprojām itin labi izmantojami.

Vietās, kas neatrodas uz joslas meridiāna, laiks atšķiras no saules pulksteņa ne vairāk kā stunda. Piemēram, Rīgā, vietējā laika saules pulkstenis atpaliks par 24 minūtēm no 2.joslas laika. Savukārt, teritorijās, kur pastāvīgi tiek izmantota ģeogrāfiskajam platumam neatbilstoša laika josla, nebūs nevienas vietas, kur vietējam laikam konstruēts saules pulkstenis rādīs pareizu laiku.

Saskaņā ar saules pulksteņos ieviesto laika skaitīšanu, pusdienas laiks ir pl 12. Šajā brīdī Saule atrodas tieši dienvidos, un tā ir spīdējusi tieši pusi laika no attiecīgās dienas garuma. To visādā ziņā var saukt par dienas vidu – ja vien arī mēs esam pieskaņojuši savu ikdienas ritmu saules gaitai. Daudzi no mums arī ikdienā domā, ka dienas (t.i. diennakts gaišās daļas) vidus ir pl. 12:00, lai arī mēs labi apzināmies, ka mūsdienās to drīzāk varētu vēl attiecināt pie vēla rīta. Un tā arī ir. Ja senākos laikos cilvēki savu ikdienas ritmu pieskaņoja āra gaismai (agri cēlās un relatīvi ātri devās gulēt), tad mūsdienās ārā esošais gaišais vai tumšais diennakts periods nespēlē vairs būtisku lomu. Tikai nedaudzas ikdienas aktivitātes un profesijas ir tiešām atkarīgas no dienas gaismas, un lielākā daļa ikdienas lietu ir veicamas pie mākslīgā apgaismojuma. Interesanti, ka cilvēkiem vairāk labpatīk palikt ilgāk nomodā nevis agrāk mosties nākošajā rītā. Tādējādi pakāpeniski ir notikusi nobīde no aktīvajām agrajām stundām līdz vēlām nomoda stundām. Ja aplūkojam tipisku strādājoša cilvēka ikdienas ritmu, tad Latvijas apstākļos varam teikt, ka rīta cēliens ar pamošanos sākas ap pl 7:00, darbu sākam ap 8:30, darbs beidzas ap 17:30, un dodamies gulēt ap 23:00. Protams, katram šie laiki ir individuāli, bet pie šāda laika sadalījuma sadzīves dienas vidus ir ap pl 15:00. Tikai retais par to aizdomājas. Tādējādi, Rīgā ziemā sadzīves dienas vidus iestājas 2h 36m pēc astronomiskā dienas vidus, un 3 stundas pēc pulksteņa definētā dienas vidus – pl 12. Vasaras laikā starpība starp astronomisko un sadzīvisko dienas vidu ir par stundu mazāka – 1h 36m.

Ikdienas ritms, diennakts gaišā un tumšā daļa

Gaišā un tumšā diennakts perioda atšķirību dažiem izvēlētiem datumiem (2011.gada 31.oktobrim un 2012.gada 1.janvārim, 20.martam un 1.jūlijam) var aplūkot šajās diagrammās. Ārējais loks parāda mūsu pulksteņa laiku un dienas periodu, bet iekšējais aplis ir sadalīts proporcionāli tipveida dienas ritmam. Rīgā situācija iznāk šāda:

Salīdzināsim, kā gaišais periods un sadzīves ritmi saskan dažās citās pilsētās (Budapeštā, Londonā, Madridē un Sanktpēterburgā) kādos no iepriekšminētajiem datumiem. Lai arī 1.janvāris nekur Eiropā nav ideāla vieta gaismas daudzuma ziņā, Madridē dienas gaišā daļa diezgan tuvu saskan ar darba periodu:

Tajā pašā laikā Sanktpēterburgā diena ir 50 minūtēm īsāka nekā Rīgā:

20.martā, kad dienas tumšais un gaišais periods ir puslīdz vienāds, visideālāk astronomiskais dienas vidus ar pl 12 sakrīt Londonā:

Tajā pašā dienā Madridē dienas gaišā daļa ir mazliet pabīdīta uz vēlāku laiku, kas dod iespēju redzēt sauli arī mazliet pēc darba laika, bet Budapeštā – nē:

Vasarā situācija ar dienas gaišumu nav tik saspringta. 1.jūlijā vismazāk rūpju vajadzētu būt Sanktpēterburgā, kas ir slavena ar tā saucamajām baltajām naktīm:

Uz 31.oktobra piemēra Budapeštā un Madridē varam salīdzinoši redzēt, ko nozīmē viena laika josla un atšķirīgs ģeogrāfiskais novietojums.

Lietot vasaras vai ziemas laiku?

Aplūkojot iepriekš sniegto salīdzinošos datus, varam secināt, ka nav viennozīmīgas atbildes, kas ir labāks – ziemas (īstais joslais) laiks vai vasaras laiks (+1h). Tieši vasaras periodā, kad ir garš diennakts gaišais periods, īstas nozimes no vakara pusē pieliktās stundas nav – diena tik un tā ir gara. Ja būtu vēlme padarīt gaišākus vakarus, stundas pielikšanai nozīme būtu pavasarī un rudenī. Ziemā dienas ir tik īsas, ka ar pieliktu stundu nekas būtisks netiek iegūts.

No diagrammām arī redzam, ka ne visās vietās der viens un tas pats sadzīves ritms, lai iegūtu vienādu gaismas sadalījumu diennakts ietvaros. Iespējams, derētu padomāt par agrāku celšanos no rītiem, lai varētu ilgāku laiku būt kopā ar saules gaismu.

saulespulkstenis.lv viedoklis ir pēc iespējas turēties pie oriģinālā joslas laika – Latvijas gadījumā lielākā daļa teritorijas pieder 2. laika joslai.

Garākā diena, īsākā nakts; īsākā diena, garākā nakts

No ikdienas zinām, ka vasaras saulgriežos ir garākā diena un īsākā nakts, bet ziemas saulgriežos ir tieši pretējais – īsākā diena un garākā nakts. Šajā nelielajā rakstā apskatīsimies, kā veidojas šīs ikgadējās dienas garuma pārmaiņas.

Ja mēs iedomātos sevi kā debess vērotāju, kurš atrodas klajā laukā, tad debesi visapkārt var vislabāk aplūkot kā sfēru, kas lēnām griežas ap savu asi (protams, Zeme apriņķo Sauli un vēl rotē ap savu asi, bet no ikdienas novērotāja pozīcijām diennakts ietvaros šķiet, ka tieši debess griežas ap mums). Vislabāk debess rotēšanu var novērot skaidrā naktī, kad ir labi saskatāmas zvaigznes. Debess griešanās nav ātrs process – diennakts laikā tiek veikts viens pilns apgrieziens, tādēļ dažu minūšu laikā mēs būtiskas pārmaiņas nepamanīsim. Ja debess izskatu salīdzinām ik pa stundai, tad gan jau būs pamanāmas izmaiņas – dienvidu pusē viss būs pavirzījies nedaudz pa labi (no austrumiem un rietumiem), bet ziemeļu pusē zemu virs horizonta – pretējā virzienā. Savukārt ziemeļu pusē ap 50-60 grādu augstumā  debess apgabals stundas laikā nebūs pārvietojies – tik vien kā nedaudz pagriezies. Tā vien šķiet, ka visa debess rotē ap Polārzvaigzni, kas novērotājam Rīgā būs tieši 57° grādu augstumā (citviet Latvijā tā ir 56°-58°augstumā tieši ziemeļu virzienā virs horizonta). Dienā par debess griešanos liecina Saules pārvietošanās un arī Mēness – reizēs, kad tas ir redzams.

Saules gaita

Latvijā Saule parasti lec austrumu pusē, tad slīpi ceļas augstāk uz dienvidu pusi. Precīzi virzienā uz dienvidiem  Saule ikreiz ir pacēlusies visaugstāk(tieši pēc šīs pazīmes dažkārt nosaka precīzu dienvidu virzienu), un tālākās dienas gaitā tās augstums samazinās, līdz rietumu pusē tā slīpi sasniedz apvārsni un noriet.


Iedomātā debess sfēra un Saules ceļš dienas laikā. Saule pārvietojas no kreisās uz labo pusi. Nelielie apļi apzīmē Saules atrašanos ar stundas intervālu.


Saules ceļš dienas pirmajā pusē (skats dienvidaustrumu virzienā). Ik pa stundai Saule ir būtiski pārvietojusies pa labi un nedaudz arī augšup.

No novērotāja skata punkta Saules kustība šķietami atrodas uz vienas taisnes, tik jāmaina skata virziens.

Saules ceļš, dienas ilgums un ēnas garums

Labi kalendāri (piemēram, Astronomiskais kalendārs, gadalaiku izdevuma Zvaigžņotā Debess pielikums rudens numuram) sniedz informāciju ne tikai par to, kurš datums atbilst kurai nedēļas dienai, bet arī parāda būtiskos astronomiskos datus – saullēktu, saulrietu un dienas garumu. Gada laikā dienas ilgums mainās no 17h 52m 20.-22.jūnijā līdz 6h 43m 20.-22.decembrī. Saules kustība pie debess ir gandrīz vienādā ātrumā visu gadu (precīzi ņemot, nelielas izmaiņas gada ietvaros notiek, bet tās neietekmē dienas ilguma izmaiņas; izmaiņas raksturo tā saucamais laika vienādojums), tādēļ Saules redzamības ilgums ir atkarīgs no tās noietā ceļa garuma. Jo garāku ceļu tā veic pa debesi, jo ilgāka ir diena.

Gada ietvaros ir viens datums ar garāko dienu un viens datums ar īsāko. Visbiežāk tas ir attiecīgi 21.jūnijā un 21.decembrī. Tātad neilgi pirms mums tradiocionālajiem gadskārtu svētkiem Jāņiem un Ziemassvētkiem. Pirms tuvāk apskatīsim garāko un īsāko dienu, jāatzīmē, ka divreiz gadā Saulei pa debesi iznāk iet pa vienu un to pašu ceļu. Piemēram, piecas nedēļas pirms vasaras saulgriežiem Saule iet pa to pašu ceļu ko tā iet piecas nedēļas pēc vasaras saulgriežiem. Tajā dienā, kas atrodas pa vidu starp ziemas un vasaras saulgriežiem, ir vienāds dienas un nakts garums. Gadā šie divi datumi visbiežāk trāpās kā 21.marts un 21.septembris. Šajos datumos dienas un nakts garums ir 12 stundas. Tiesa, ja ņemam vērā atmosfēras efektus un Saules redzamības īpatnības saullēkta un saulrieta brīžos, tad dienas garumu šajos datumos var tomēr uzskatīt par dažām minūtēm ilgāku. Četrus iepriekšminētos datumus ir pieņemts uzskatīt par astronomisko gadalaiku sākuma datumiem.


Saules gaita 21.martā un 21.septembrī. Saules maksimālais augstums ir 33°. Saullēkts ir tieši austrumos, saulriets – tieši rietumos.


21.martā un 21.septembrī 1m augsta staba ēnas garums dienas vidū būs 1,54 m. Cilvēkam – aptuveni 3m.

Visgarākajā dienā Saules ceļš nosacītajā debess sfērā būs pacēlies visaugstāk. Tādējādi, novērotājam ir iespēja novērot Saules ceļu, ko vizmazāk aizsedz Zeme.



21.jūnijā Saule iet pa visaugstāko loku, kas iznāk arī visgarākais. Šajā dienā saullēkta un saulrieta punkti ir novietoti vistuvāk ziemeļiem. Vietās, kas atrodas aiz polārā loka, Saules loks ir stipri lēzens un tādēļ vasaras periodā tā abi gali nesasniedz zemi – Saule nenoriet.


21.jūnijā Rīgā Saules augstums pusdienas laikā sasniedz 56°. Tas nozīmē, ka 1 metru augsts stabs metīs tikai 67 cm garu ēnu.

Visīsākā diena ir 21.decembrī.


21.decembrī Saules maksimālais augstums Rīgā sasniedz tikai 10°, un Saule noiet īsu ceļu no dienvidaustumiem līdz dienvidrietumiem.


21.decembrī dienas vidū 1 m augsts stabs veidos 5,7 m garu ēnu. Cilvēka ēna ir ap 11 m gara.

Saules ceļu salīdzinājums

Ja aplūkojam Saules ceļu pa debesi 21.martā, 21.jūnijā, 21.septembrī un 21.decembrī, tad rezam, ka augstuma un saullēktu/saulrietu azimutu izmaiņas gada laikā ir visai ievērojamas. Latvijas platuma grādu specifika nosaka to, ka vismaz pusi gada (no oktobra līdz martam) Saule ir novērojama samērā maz, tā ir relatīvi zemu un dienas garums nav liels. Zemēs ar platuma grādiem 30 vai mazāk Saules ceļš neveidojas tik lēzens – dienas garumi starp gadalaikiem tik būtiski neatšķiras (un arī tas, ka jūnijā diena nav 17 stundas gara), kā arī straujāk notiek saullēkti un saulrieti. Latvijā tā lēzeni paslīdz aiz apvāršņa, bet ekvatoriālajos apgabalos tā pārvietojas gandrīz perpendikulāri pret apvārsni.


Augstākais ceļš – vasaras saulgriežos, zemākais – ziemas saulgriežos.

Teksts un grafika: M.Gills




Gadalaiku sākuma laiki 2011.-2020.gadam

Saules pulksteņi ar deklinācijas līnijām parasti iezīmē būtiskus datumus – pavasara, vasaras, rudens un ziemas sākumu.

Vietne saulespulkstenis.lv pa reizei saņem jautājumus par to, kad īsti sākas astronomiskie gadalaiki – tieši kura dienā un cikos pēc Latvijas laika ir to sākums. Jāsaka, ka no gada uz gadu konkrētā diena un laiki mainās, tomēr ikviens no saulgriežu vai ekvinokcijas brīžiem dreifē noteiktu datumu ietvaros. Tālāk ir sniegti gadalaiku sākumu laiki desmit gadu periodam.

Decembra un marta datumiem ir norādīts Latvijas (2. laika josla) ziemas laiks, bet jūnijam un septembrim – vasaras laiks.

2011.gadā

Pavasara sākums – 21.martā plkst. 1:21
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 20:16
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 12:05
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 7:30

2012.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 7:14
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 2:09
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 17:49
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 13:12

2013.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 13:02
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 08:04
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 23:44
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 19:11

2014.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 18:57
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 13:51
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 05:29
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 01:03

2015.gadā

Pavasara sākums – 21.martā plkst. 00:45
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 19:38
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 11:21
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 06:48

2016.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 06:30
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 01:34
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 17:21
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 12:44

2017.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 12:29
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 07:24
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 23:02
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 18:28

2018.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 18:15
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 13:07
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 4:54
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 00:23

2019.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 23:58
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 18:54
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 10:50
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 06:19

2020.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 05:50
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 00:44
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 16:31
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 12:02

Pēc US Naval Observatory datiem sagatavojis M.Gills

Ēnas, kas traucē

Cik reizes negadās, ka pilsētā ēkas ir sabūvētas tik tuvu viena otrai blakus, ka pat ir grūti novērtēt attiecīgā nama skaistumu. Iedzīvotāji arī nevar izmantot plašos logus skaistai ainavai – būs vien tik redzama rinda blakus ēkas logu, vai tikai neizteiksmīga betona siena.

Kas notiek, ja saules pulkstenis tiek aizēnots? Tā pastāvēšanas būtība ir vienmēr būt saulē.

Dažkārt gadās piemēri, kad pulksteni neapdomīgas rīcības rezultātā aizēno jauni uzstādīti objekti. Piemēram, tā ir gadījies saules pulkstenim pie Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas (skat. attēlu).