Priekuļu saules pulksteņa atklāšanas pasākums. Foto, video un radio.

2011.gada 25.augustā svinīgas ceremonijas veidā tika atklāts Priekuļu saules pulkstenis. Uzrunas teica Priekuļu novada domes vadītāja M.Juzupa un ainavu arhitekts J.Sirlaks, profesors J.Klētnieks, saules pulksteņu speciālisti M.Gills un K.Koppel, kā arī A/S Lode pārstāvis un viesi no sadraudzības pilsētām Palamuse (Igaunija) un Nizza di Sicilia (Itālija). Muzikālo noformējumu nodrošināja Cēsu 1.pamatskolas meiteņu koris.

Video sižets arī Vidzemes TV Vakara ziņu izlaidumā (26.08.2011) – skaitīt šeit, sižets par Priekuļu saules pulksteni no 8m 30s .

2011.gada 6.septembrī sižets par šo saules pulksteni bija arī Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”. Šeit var noklausīties raidījuma ierakstu (pl 14:05, sižets par saules pulksteni sākas pēc raidījuma 9.minūtes).


Foto: I.Gilla, M.Gills


Saules pulkstenis Latvijas Stādu parādē 2011

Atrašanās vieta: Sigulda,  57° 9’40.4″N,  24°50’36.4″E

Latvijas Stādu audzētāju biedrība jau vairākus gadus pavasarī organizē gadatirgu-pasākumu “Latvijas Stādu parāde”. 2011.gada 30.aprīlī un 1.maijā Stādu parāde notiek Siguldā. Tajā piedalās ap milzum daudz stādu audzētāju, bet norises vietas centrālā daļa (skaistais apaļais laukums Siguldā blakus Cēsu un J.Poruka ielām) ir veidota kā paraugdārzs, kura zīmīgais elements ir horizontālais saules pulkstenis.

Projekta autors ir Mārtiņš Gills (saulespulkstenis.lv), bet pulksteni kopā ar apkārtējo kompozīciju izgatavoja un sagatavoja ainavu arhitektūras, dārzu un strūklaku ierīkošanas uzņēmums SIA “Jaunbērzi AF”.

Latvijas Stādu parādes 2011 kopskats virzienā no no ziemeļiem uz dienvidiem. Laukuma centrā – saules pulkstenis. Paraugdāzam stādus gādāja stādaudzētavas “Blīdene”, “Dimzas”, “Latvijas valsts meži”, kokaudzētavas “Bulduri”, “Īve”, “Baltezers”,   Z/S “Sprogas”, Z/S “Īve”.

Gnomona augstums – 4m. Ciparnīcas diametrs – 11m. Ciparnīcu veidojošajā kompozīcijā tika izmantoti šādi stādi – Kalnu priedes, Japāņu spirejas ‘Grefsheim’ un ‘Golden Carpet’, fizokarpi ‘Diabolo’, Kanādas egle ‘Conica’, klājeniskie kadiķi ‘Repanda’, tunbergā bārbele ‘Atropurpurea’, kā arī parastā egle ‘Nidiformis’.

Sektori starp stundu līnijām pildīti ar dažādiem stādiem. Stundu vietas iezīmē nelieli stabiņi. Plata gnomona gadījumā ir tāda īpatnība, ka dienas pirmajā pusē ir jāvadās pēc gnomona kreisās puses ēnas robežas (ja skatāmies ziemeļu virzienā), bet pēcpusdienā – pēc labās puses ēnas robežas.

Foto: M.Gills

Saules muzejā – “Saules pulksteņi fotogrāfijās”

2011.gada 4.janvārī neilgi pēc veiksmīgi novērotā daļējā Saules aptumsuma Saules muzejā tika oficiāli uzsākts projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”. Tā ietvaros Saules muzejā ir atvēlēta speciāla vieta diviem rāmjiem ar saules pulksteņu fotogrāfijām, kuras reizi mēnesī tiks atjaunotas, tādējādi ilgākā laika posmā sniedzot pārskatu par dažāda veida un vietu saules pulksteņiem.

Pirmie divi eksponētie saules pulksteņi ir Griničas Delfīnu ekvatoriālais saules pulkstenis un Āraišu horizontālsis saules pulkstenis.

No saulespulkstenis.lv autora Mārtiņa Gilla muzeja Iveta vadītāja Iveta Gražule saņēma nelielu horizontālu koka saules pulksteni, kas veidots ar simboliski ietvertu saules motīvu, un rāda vietējo laiku Rīgas platuma grādiem.

Pēc oficiālās atklāšanas diskusijās par saules pulksteņiem piedalījās arī Iveta Murāne un Gunārs Armans.

Foto: I.Murāne, M.Gills

2011.gada 4.janvāra Saules aptumsuma novērojumi

Lai arī 2010.gada nogale un 2011.gada pirmās dienas nesa aizvien jaunas sniega kārtas, un vairums laika prognožu 4.janvāra rītu iezīmēja kā izteikti mākoņainu, lielā daļā Latvijas teritorijas, tajā skaitā Rīgā, aptumsumu bija iespējams diezgan labi novērot. Gaisa temperatūra bija -5°, pūta neliels rietumu vējš.

Fotogrāfijas sniedz ieskatu aptumsuma novērojumos, kas veikti uz Latvijas Universitātes galvenās ēkas jumta.

Foto: M.Gills

Saules aptumsums 2011.01.04

Lai arī vietne saulespulkstenis.lv ir pamatā veltīta tieši saules pulksteņiem, nav mazsvarīgi atspoguļot arī ar Sauli saistītus notikumus.

2011.gada 4.janvārī Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Aptumsuma norises laiki Rīgā:

Aptumsuma sākums – 9:24
Maksimums (aizklāti 84% no Saules diametra!) – 10:46
Aptumsuma noslēgums – 12:11

Divarpus stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par šauru sirpi un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.


LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).

Kopīgi aptumsuma novērojumi

Rīgā organizēti 4. janvāra Saules aptumsuma novērojumi notiks Latvijas Universitātes centrālās ēkas astronomiskajā tornī, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Saules aptumsuma novērojumi notiks arī netālu no Saules muzeja (Rīgā, Kungu ielā 1).

Īpašie pasākumi Saules muzejā

3.janvārī pl 18:00 lekcija “Kāpēc notiek Saules aptumsumi?”; paralēli darbosies darbnīca “Briļļu izgatavošana Saules aptumsuma novērošanai”.
4.janvāra rītā Saules muzejā būs iespēja uzzināt par aptumsuma novērošanu.
4.janvārī pl 12:30 tiks atklāts informatīvs projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”
5.janvārī pl 18:15 Latvijas Astronomijas biedrības atklātā sanāksme veltīta Saules tēmai

Kā tieši izskatīsies Saule

Latvijā ziemas periodā, īpaši dažas nedēļas ap Ziemassvētkiem dienas nav garas, un Saules gaitai pie debess nav sevišķi augsta trajektorija. Lielākajā daļā gaišās dienas daļas Saule pilsētas apstākļos ne vienmēr ir labi saskatāma – pat neliela un attāla ēka var izrādīties par būtisku šķērsli. Tādēļ Saules aptumsuma novērojumiem ieteicams izvēlēties vai nu vietu, kas ir ar klaja dienvidaustrumu virzienā, vai arī veikt novērojumus no kādas ēkas augstāka stāva.

Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium. Lūgums akceptēt nelielo brīvo interpretāciju ar fotogrāfiski attēloto vasarīgo pļavu – Latvijā 4.janvārī zeme noteikti izskatīsies citādi.


Aptumsuma sākumā pl 9:24 Saule būs tik tikko uzlēkusi, un tādēļ pilsētas apstākļos to varēs novērot tikai kāda īpaši klajā vietā vai no augstākas ēkas augšējiem stāviem. Jāmeklē vieta, kur ir brīvs skats dienvidaustrumu virzienā.


Maksimuma brīdī pl 10:46 Saule būs pacēlusies līdz septiņarpus grādu augstumam, kas vizuāli pat nesasniedz taisnā rokā izstieptas dūres platumu (pielīdzināms aptuveni 10°) . Arī šajā gadījumā pilsētā novērošanu var traucēt kādas augstākas ēkas.


Aptumsuma noslēguma daļā pl. 12:11 Saule būs visaugstāk – jau pāri desmit grādu augstumam. 4.janvārī Saule vairs tikai nedaudz pacelsies augstāk, bet jau pēc divdesmit minūtēm tās augstums atkal sāks samazināties.


Dažas minūtes pēc aptumsuma sākuma.


Aptumsuma maksimuma brīdis. Lūgums pievērst uzmanību tam, ka 4.janvārī Saule vizuāli ir lielāka par Mēnesi (diametru starpība – 2 loka minūtes), tādēļ pat tad, ja Mēness aizklātu vēl vairāk Sauli, pilnus 100% nebūtu iespējams sasniegt – būtu nevis pilns, bet gredzenveida Saules aptumsums.


Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma.

Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.

Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā

Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38) un 2008.08.01 (0,49). Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.



Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)

Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2011.01.04 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):

2015.03.20 (0,77)
2021.06.10 (0,31)
2022.10.25 (0,60)
2025.03.29 (0.22)
2026.08.12 (0.84)

Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs  2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.

Kas pareizi novērot Saules aptumsumu

Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!

Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

Attēla projekcija

Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.

Speciālās filtra brilles

Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.

Aptumsuma fotografēšana

Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).

Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. 2010.01.04 aptumsums varētu būt pateicīgs ar to, ka Saule ir zemu, un tā var atrasties vizuāli blakus kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.

Raksta sākuma daļā sniegtos Saules novietojuma zīmējumus var izmantot, lai savlaicīgi atrastu fotogrāfiski interesantu novērojumu vietu.

Fotografēšanai un novērošanai piemērotas vietas meklēšanas palīgs

Saulespulkstenis.lv piedāvā interaktīvi uz kartes noskaidrot, kurā virzienā būs redzams Saules aptumsums. Šeit var atvērt Google maps karti (satelītattēlu), kurā ar klikšķi uz potenciālās novērojumu vietas tiks uzzīmēts skata apgabals, kura ietvaros aptumsuma laikā pārvietosies Saule.

Skats uz Sauli būs dienvidaustrumu virzienā (kartē – “lejup”). Aptumsuma sākumā Saule būs virzienā, kas atbilst nogrieznim labajā pusē, vidējais nogrieznis atbilst maksimuma brīdim, bet kreisajā pusē (gandrīz vertikāls nogrieznis) ir Saules virziens aptumsuma beigās.

Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?

Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.

Noderīgas saites

Foto: M.Gills

Pagaidu horizontālais saules pulkstenis LU Botāniskajā dārzā, 2010.g

2010.gada 8.-11.jūlijā Rīgas Ziedu balles ietvaros LU Botāniskajā dārzā notika dārza dizaina konkurss “Tējas laiks”. Tā ietvaros bija sagatavots darbs “Šeit ir vairāk laika”, kura viens no elementiem bija horizontālais saules pulkstenis. Saules pulkstenis bija izgatavots no koka. Stundu iedaļas bija eleganti uzgleznotas uz gaišās ciparnīcas.

Kompozīcijas un saules pulksteņa autore ir Kristiāna Jansone. Saules pulksteņa ģeometrijas autors – Mārtiņš Gills.

Referāts “Saules pulksteņi vides mākslā”

Referāts konferencē “Ainavas, vides un mākslas mijiedarbība” 2010. gada 31. jūlijs, Ikšķile.

Saules pulkstenis ir vides objekts ar stingri definētu funkciju – rādīt laiku. Izrādās, ka šis stingrais priekšnosacījums neierobežo saules dizaineru, mākslinieku un saules pulksteņu meistaru rastās iespējas veidot saules pulksteņus visdažādākajos veidos un mērogos. Tie bagātina ārvidi kā objekti ēku logos, uz ēku fasādēm, dārza un pagalma akcentiem, kā arī zīmīgiem elementiem parkā un pilsētvidē.

Referāta “Saules pulksteņi vides mākslā” prezentācija (PDF formātā, 5 MB)

Konference “Ainavas, vides un mākslas mijiedarbība”

Ikšķilē savrupmāju ciematā “Zaļās salas” 2010.gada 31. jūlijā notika konference “Ainavas, vides un mākslas mijiedarbība“.

Tās ietvaros bija arī referāts par saules pulksteņiem, kā arī Ikšķiles Vides mākslas festivāla teritorijā būs aplūkojams strādājošs dalības saules pulksteņa prototips. Tālāk seko neliels ieskats konferences norisē.

Konferenci atklāja Vides mākslas festivāla vadītājs un organizētājs Ivars Zukulis.

Ilze Janele referātā “Kultūras mantojums – attīstība vai degradācija?” akcentēja muižu parku pārbūves problēmas, minot piemērus nepārdomātai pārbūvei, papildinājumiem vai būtisku elementu iznīcināšanai.

Gundega Lināre referātā “Māksla Latvijas dārzos un parkos” aplūkoja Latvijā esošus mākslas elementu piemērus pagātnē un mūsdienās.

Latvijas ainavu arhitektu savienības priekšsēdētāja Daiga Veinberga uzrunāja konferences dalībniekus ar pārdomām par šādu pasākumu nepieciešamību.

Maija Strazdiņa iepazīstināja ar dažiem jaunajiem parkiem Londonā. Īpaši detalizēts ieskats bija Londonas mitrāju parka struktūrā, aplūkojamajos objektos un vides objektu risinājumos.

Mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis referātā “Vides dizaina elementi kultūrvēsturiskajā ainavā” analizēja Rīgā esošos veiksmīgos un ne tik veiksmīgos pilsētā pamanāmos un to raksturojošos vides objektus – ielu stabiņus, afišu stabus, lukturus, ielu noformējumus, komerciālas pagaidu būves u.c.

Mārtiņš Gills referātā “Saules pulksteņi vides mākslā” aplūkoja dažāda veida saules pulksteņu risinājumus, kas spēlē atšķirīgu lomu vides bagātināšanā.

Sandra Levāne referātā “Upe. Dambis.” prezentēja kopā ar kolēģi Daci Kalvāni veikto pētījumu par dambju ietekmi uz cilvēka attiecībām ar upi, īpaši analizējot Daugavas problēmas.

Vents Vīnbergs referātā “Vietas gars un laikmetīgās identitātes” analizēja Latvijas arhitektu attieksmi pret konkrēto apbūvējamo vietu, latviešu tradīcijām, ticējumiem un nerakstītiem likumiem (piemēram, nepieciešamību dzīvojamai mājai noteikt āderu vietas).

2. Koktēlniecības simpozija Ikšķilē noslēgums, kura ietvaros tēlnieks Kārlis Īle izteica pateicību tā četriem dalībniekiem (Juris Osis, Kuldar Moor, Donatas Mockus un Rimantas Milkintas) par lielisko veikumu.

Starplaikos notika diskusijas un vides objektu ekspozīcijas apskate.

Seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”

Par semināru “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”
2010.gada 26. marts, Jelgava.

Seminārā bija vairāk kā 140 dalībnieku, un bija iespēja uzklausīt 9 referātus.

1. Semināra autore un enerģijas bagātā ainavu arhitekte Gundega Lināre sniedza pārskatu par skulptūrām un strūklakām Latvijas pilsētu parkos. Bija aplūkots vēsturiskais konteksts un to, kā ievērojamu Latvijas ainavu arhitektu un tēlnieku veikums ir saglabājies līdz mūsu dienām. Bija attēli ar uzmanību piesaistošiem vides objektiem mūsu valsts dažādās pilsētās. Bieži tieši šādi objekti kalpo par pilsētas vizītkarti. Piemēram, arī Rīgā viens no raksturīgākajiem skatiem ir Operas strūklaka ar Operas ēku fonā.

2. Sanktpēterburgas (Krievija) mākslas darbnīcas “Saules dārzs” vadītājs un saules pulksteņu meistars Valerijs Dmitrijevs sniedza ilustratīvi bagātu stāstījumu tam, kā saules pulksteņi iederas parku un dārzu ainavās, kā arī pilsētvidē. V.Dmitrijevs iepazīstināja arī paša veidotiem saules pulksteņiem, kuri pārsteidz ar oriģināliem un mākslinieciskiem risinājumiem. Vairāk informācijas vietnē – www.sundi-spb.ru

3. Mārtiņš Gills sniedza ieskatu par saules pulksteņu uzbūves veidiem, to piemēri pasaulē un Latvijā, bet īpaša uzmanība bija veltīta analemmatiskajiem saules pulksteņiem. Referāta prezentācija šeit.

4. Par to, kā ārstam no Lietuvas izdevies realizēt savu sapni – izveidot japāņu dārzu – stāstīja tā  īpasnieks un vadītājs Šarūnas Kasmauskas. Nepilnu desmit gadu laikā 16 hektāru platībā klajā vietā ar pakalnu tapis japāņu dārzs „Madzuchai”. Tas ir entuziasma un sistemātiska darba virzīts projekts, maksimāli autentiski ievērojot gan japāņu dārzu principus, gan mazliet papildinot ar vietējiem elementiem.

5. Silvija Rubene piedāvāja vizuāli apmeklēt dažādas pasaules vietas, lai iepazītu mūsdienīgus vides mākslas objektus, kuri to apmeklētājus neatstāj vienaldzīgus. Pamatā iepazināt pēdējā desmitgadē veidotās liela un maza mēroga skulptūras, vidi bagātinošas instalācijas un cilvēku iemīļoti vides mākslas objekti.

6. Igaunijas pārstāvis Andres Vaasa rādīja izlasi no savas attēlu kolekcijas ar augu skulptūrām dažādās pasaules vietās. Tika pievērsta uzmanība oriģinālām augu kombinācijām un asprātīgajam kontekstam, kā tiek izmantoti.

7. Apjomīgās grāmatas par Latvijas muižu dārziem un parkiem autore Ilze Māra Janelis klātesošos iepazīstināja ar pamatprincipiem, kas tika ievēroti klasiskos muižu dārzos un parkos. Bija norādes uz kļūdām, kas veidojas pie to pārbūves vēlākos gados, kā arī nepārdomātiem vides risinājumiem, kas ir sastopami dažviet mūsdienās, bet neveidotos pie pārdomātas attieksmes. Stāstījums dažviet prasījās pēc vizuālām ilustrācijām.

8. Maija Strazdiņa iepazīstināja ar Čārlzs Dženksa grāmatu un autordarbu „Kosmisko pārdomu dārzs”, kurā izceļas netradicionālas vides formas, kas simboliski ilustrē 20.gadsimta fizikas un matemātikas ieviestos jēdzienus un gūtās atziņas.

9. Jelgavas pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins bija sagatavojis pārskata fotostāstu par piemiņas zīmēm un tēlniecības objektiem Jelgavā. Īpaši detalizēts bija ledus (un mazliet arī smilšu) skulptūru festivālos, kas regulāri notiek Jelgavā.

Četri referenti (no kreisās): Andres Vaasa, Gundega Lināre, Mārtiņš Gills, Valerijs Dmitrijevs.

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

2010.gada 26. martā Jelgavā,  LLU Lauku inženieru fakultātes konferenču zālē Akadēmijas ielā Nr. 19 notiks seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”.

Programmas kopsavilkums:

10:00-10:20 Gundega Lināre “Skulptūras un strūklakas Latvijas pilsētu parkos
10:20-11:00 Valerijs Dmitrijevs „Saules pulksteņi ainavā
11:00-11:25 Mārtiņš Gills “Saules pulksteņu uzbūves veidi, to piemēri pasaulē un Latvijā. Analemmatiskie saules pulksteņi
11:25-12:00 Šarūnas Kasmauskas „Japāņu dārzs „Madzuchai” Lietuvā
12:00-12:20 Silvija Rubene „Mūsdienīgi vides mākslas objekti pasaulē

12:20-13:00 Pusdienu pārtraukums

13:00-13:40 Andres Vaasa „Augu skulptūras Igaunijā un pasaulē
13:40-14:10 Ilze Māra Janelis „Muiža un dārzs – pastāvīgais un mainīgais
14:10-14:30 Maija Strazdiņa “Čārlzs Dženkss „Kosmisko pārdomu dārzs”
14:30-14:50 Andrejs Lomakins „Tēlniecība un ledus un smilšu skulptūru festivāli Jelgavā.”
14:50-15:00 Debates

Pilna programma PDF formātā.