Jau 20. gs astoņdesmito gadu sākumā Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos tika atrastas divu saules pulksteņu ciparnīcas. Viena no tām izgatavota no plienakmens, ir apaļas formas, bet pēc uzbūves atbilst horizontālā tipa saules pulkstenim. Gnomons nebija saglabājies, tomēr tika veikta ciparnīcas analīze. Pirmo reizi to neilgi pēc atklāšanas veica Jānis Klētnieks, bet atkārtoti tas notika 2020. gadā. To veica Turaidas muzejrezervāta zinātniskais personāls – Vija Stikāne un Ieva Ose, kā arī saules pulksteņu speciālists Mārtiņš Gills. Viens no galvenajiem jautājumiem bija tas, vai pulkstenis ir izgatavots tieši Turaidai, vai bijis domāts citai vietai. Proti, katrai ģeogrāfiskajam vietai (vietējā laika pulksteņiem to ietekmē tikai ģeogrāfiskais platums) atšķirsies stundu līniju novietojums. Ja pulkstenis ir izgatavots korekti, tad stundu līnijas ļauj noteikt ģeogrāfisko platumu vietai, kurai tas ir bijis izgatavots. Pēc analīzes nācās secināt, ka tas nav bijis izgatavots tieši Turaidai, nedz arī kādai citai vietai – gandrīz katra līnija ir novirzījusies no sagaidāmā novietojuma. Vismazākās nobīdes ir tādā gadījumā, ja tā novietojums būtu bijis vairākus simtus kilometru uz ziemeļiem. Tā kā šis bijis saules pulkstenis, kas izgatavots ar gana daudz neprecizitātēm, nevar izslēgt iespēju, ka tas izgatavots tieši Turaidai. Interesants jautājums ir arī tas, no kurienes ir nācis materiāls – plienakmens / dolomīts. Iespējams, tas iegūts no Sāmsalas.
Rekonstruētais saules pulkstenis ir novietots Turaidas pils pagalmā. Tā ciparnīca ir veidota nedaudz lielāka nekā oriģinālam. Gnomons ir veidots kā trīsstūra formā saliekts kalts melnā metāla stienis. Pats pulkstenis atrodas uz koka postamenta un 2x2m koka platformas.
Foto: M.Gills