Author: galvenais

  • Raganu parka saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Ziemelis, Ragana, Krimuldas pagasts
    Koordinātas: 57°11’30” N, 24°40’00” E
    Veids: ekvatoriālais
    Izgatavošanas gads: 2007.
    Autors: Gvido Buls
    Materiāls: Granīts, kā arī misiņa, bronzas un alumīnija elementi.

    Ap tēlnieka Jura Švalbes mājām “Ziemelis” 21.gs sākumā vairāku gadu garumā ir tapis Raganu parks (plašāka informācija – www.raganuparks.lv). Tajā savu mājvietu ir radis masīvs un stabils saules pulkstenis. Tas uzrunā tos, kuri dodas uz Raganu parku, vai brauc tam gar to. Ekvatoriālajam saules pulkstenim ir izveidota augšējās plaknes ciparnīca, un tas laiku rāda tikai vasaras periodā. Ziemā tam ir simboliska funkcija.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Latvia, Ragana, Equatorial sundial.
    DE: Lettland, Ragana
    , Äquatoriale Sonnenuhr.
    FR: Lettonie, Ragana
    , Cadran équatorial.
    IT: Lettonia, Ragana
    , Orologio equatoriale.
    RU:
    Латвия, Рагана, Экваториальные солнечные часы.
    ES:  Letonia, Ragana
    , Reloj de sol ecuatorial.

    Foto: M.Gills

  • Technoseum un saules pulksteņi

    Tehnikas muzejā Tehnoseum (Manheimā, Vācijā) ir apskatāmas ne tikai visdažādākās tehniskās, transporta un ražošanas iekārtas, bet arī saules pulksteņu kolekcija. 2011.gada janvārī Marco Polo kluba pārstāvji daļu no šiem eksponātiem piefiksēja fotogrāfiskā formā.

    Muzeja eksponātu vidū ir arī citi ar astronomiju saistīti eksponāti.

    Foto: Giancarlo Tomezzoli un Jean-Luc Dighaye

  • Raksts žurnālā Zvaigžņotā Debess par saules pulksteņiem Latvijā (2.daļa)

    Žurnāla Zvaigžņotā Debess 2010./2011.gada ziemas numurā ir publicēta otrā daļa rakstam par saules pulksteņiem Latvijā. Pirmā daļa bija publicēta 2010.gada rudens numurā. Ar klikšķi uz samazinātajiem attēliem var atvērt PDF failu.

  • Saules muzejā – “Saules pulksteņi fotogrāfijās”

    2011.gada 4.janvārī neilgi pēc veiksmīgi novērotā daļējā Saules aptumsuma Saules muzejā tika oficiāli uzsākts projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”. Tā ietvaros Saules muzejā ir atvēlēta speciāla vieta diviem rāmjiem ar saules pulksteņu fotogrāfijām, kuras reizi mēnesī tiks atjaunotas, tādējādi ilgākā laika posmā sniedzot pārskatu par dažāda veida un vietu saules pulksteņiem.

    Pirmie divi eksponētie saules pulksteņi ir Griničas Delfīnu ekvatoriālais saules pulkstenis un Āraišu horizontālsis saules pulkstenis.

    No saulespulkstenis.lv autora Mārtiņa Gilla muzeja Iveta vadītāja Iveta Gražule saņēma nelielu horizontālu koka saules pulksteni, kas veidots ar simboliski ietvertu saules motīvu, un rāda vietējo laiku Rīgas platuma grādiem.

    Pēc oficiālās atklāšanas diskusijās par saules pulksteņiem piedalījās arī Iveta Murāne un Gunārs Armans.

    Foto: I.Murāne, M.Gills

  • 2011.gada 4.janvāra Saules aptumsuma novērojumi

    Lai arī 2010.gada nogale un 2011.gada pirmās dienas nesa aizvien jaunas sniega kārtas, un vairums laika prognožu 4.janvāra rītu iezīmēja kā izteikti mākoņainu, lielā daļā Latvijas teritorijas, tajā skaitā Rīgā, aptumsumu bija iespējams diezgan labi novērot. Gaisa temperatūra bija -5°, pūta neliels rietumu vējš.

    Fotogrāfijas sniedz ieskatu aptumsuma novērojumos, kas veikti uz Latvijas Universitātes galvenās ēkas jumta.

    Foto: M.Gills

  • Loga saules pulkstenis Molimoto namā

    Atrašanās vieta: Nakano, Tokija, Japāna
    Koordinātas: 35°43’12”N, 139°38’16”E
    Veids: vertikālais
    Izgatavošanas gads: 1996.
    Autors: Yukio Ono
    Materiāls: Vara gnomons un saules tēls, stikla ciparnīca.

    Tokijas rietumu daļā esošajā Nakano rajonā pastaiga caur šauru ieliņu tīklu var sagādāt dažu labu interesantu pārsteigumu. Starp tūkstošiem visdažādāko privātmāju ir Molimoto nams, kuru rotā saules pulkstenis. Pats interesantākais ir tas, ka 1,7m augstais saules pulkstenis vienlaikus ir arī logs. Laiku var vienlīdz labi nolasīt gan no istabas, gan no ārpuses. Ēkā ar šādu īpašu logu valda miers un harmonija – tās saimniekiem pieder laiks.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Japan, Tokyo, vertical sundial.
    DE: Japan, Tokio
    , vertikale Sonnenuhr.
    FR: Japon,
    Tokyo, Cadran solaire vertical .
    IT: Giappone, Tokyo
    , Orologio solare verticale .
    RU: Япония, Токио, вертикальные солнечные часы.
    ES:  Japón, Tokio
    , Reloj de sol vertical.

    Foto: M.Gills

  • Fuji Tile Co saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Koganei, Tokija, Japāna
    Koordinātas: 35°41’20”N, 139°30’38”E
    Veids: vertikālais
    Izgatavošanas gads: 1997.
    Autors: Tadao Kodama
    Materiāls: Metāla gnomons, gleznota ciparnīca.

    Tohachi Dori autostrādes dienvidu pusē ir plaši kapi, bet ziemeļu pusē ir dažādu biroju un veikalu ēkas. Vienu eiropiskā stilā veidotas ēkas fasādi rotā neliels saules pulkstenis.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Japan, Tokyo, vertical sundial.
    DE: Japan, Tokio
    , vertikale Sonnenuhr.
    FR: Japon,
    Tokyo, Cadran solaire vertical .
    IT: Giappone, Tokyo
    , Orologio solare verticale .
    RU: Япония, Токио, вертикальные солнечные часы.
    ES:  Japón, Tokio
    , Reloj de sol vertical.

    Foto: M.Gills

  • Riodežaneiro botāniskā dārza saules pulkstenis

    Atrašanās vieta: Riodežaneiro Botāniskais dārzs, Brazīlija
    Koordinātas: 22°58’5″S, 43°13’27″E
    Veids: ekvatoriālais
    Izgatavošanas gads: 2008.
    Autori: Fundação Planetário
    Materiāls: Tērauds.

    Atslēgvārdi citās valodās:
    EN: Rio de Janeiro, Brazil, Equatorial sundial.
    DE: Rio de Janeiro, Brazilien
    , Äquatoriale Sonnenuhr.
    FR: Rio de Janeiro, Brésil
    , Cadran équatorial.
    IT: Rio de Janeiro, Brasile
    , Orologio equatoriale.
    RU: Рио-де-Жанейро, Бразилия, Экваториальные солнечные часы.
    ES: Río de Janeiro, Brasil
    , Reloj de sol ecuatorial.

    Foto: D.Docenko

  • Raksts “Saules hipotenūzas metamorfozes”

    Ar V.Dmitrijeva un M.Gilla rakstu “Saules hipotenūzas metamorfozes” (3,7 MB) tiek aizsākta tematiska rakstu sērija – “Saulespulkstenis.lv raksti”. Raksts ir gatavots PDF formātā (lapas izmērs – A4), lai pēc iespējas labāk saglabātu iecerētos teksta un attēlu izmērus un stilu.


    Saulespulkstenis.lv raksti Nr 1 (3,7 MB)

    Nav konkrētu plānu, cik bieži šādi raksti tiks publicēti. Tie taps brīdī, kad būs sagatavots interesants pētījums vai stāsts par saules pulksteņiem – veidiem, uzbūvi, vēsturi, novērojumiem u.tml. Arī saulespulkstenis.lv lasītāji var piedalīties rakstu veidošanā!

  • Saules aptumsums 2011.01.04

    Lai arī vietne saulespulkstenis.lv ir pamatā veltīta tieši saules pulksteņiem, nav mazsvarīgi atspoguļot arī ar Sauli saistītus notikumus.

    2011.gada 4.janvārī Rīgā un citviet Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Aptumsuma norises laiki Rīgā:

    Aptumsuma sākums – 9:24
    Maksimums (aizklāti 84% no Saules diametra!) – 10:46
    Aptumsuma noslēgums – 12:11

    Divarpus stundu laikā Saule vizuāli būs pamazām pārvērtusies no apaļas ripas par šauru sirpi un atgriezusies atpakaļ ierastajā izskatā.


    LU Astronomiskais tornis un aptumšotā Saule (daļēji mākoņos, blakus kupolam).

    Kopīgi aptumsuma novērojumi

    Rīgā organizēti 4. janvāra Saules aptumsuma novērojumi notiks Latvijas Universitātes centrālās ēkas astronomiskajā tornī, Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

    Saules aptumsuma novērojumi notiks arī netālu no Saules muzeja (Rīgā, Kungu ielā 1).

    Īpašie pasākumi Saules muzejā

    3.janvārī pl 18:00 lekcija “Kāpēc notiek Saules aptumsumi?”; paralēli darbosies darbnīca “Briļļu izgatavošana Saules aptumsuma novērošanai”.
    4.janvāra rītā Saules muzejā būs iespēja uzzināt par aptumsuma novērošanu.
    4.janvārī pl 12:30 tiks atklāts informatīvs projekts “Saules pulksteņi fotogrāfijās”
    5.janvārī pl 18:15 Latvijas Astronomijas biedrības atklātā sanāksme veltīta Saules tēmai

    Kā tieši izskatīsies Saule

    Latvijā ziemas periodā, īpaši dažas nedēļas ap Ziemassvētkiem dienas nav garas, un Saules gaitai pie debess nav sevišķi augsta trajektorija. Lielākajā daļā gaišās dienas daļas Saule pilsētas apstākļos ne vienmēr ir labi saskatāma – pat neliela un attāla ēka var izrādīties par būtisku šķērsli. Tādēļ Saules aptumsuma novērojumiem ieteicams izvēlēties vai nu vietu, kas ir ar klaja dienvidaustrumu virzienā, vai arī veikt novērojumus no kādas ēkas augstāka stāva.

    Trīs tālākie attēli sniedz ieskatu, kā Saule būs novietota pie debess aptumsuma sākumā, maksimuma brīdī un noslēgumā. Vizualizācijai izmantota programma Stellarium. Lūgums akceptēt nelielo brīvo interpretāciju ar fotogrāfiski attēloto vasarīgo pļavu – Latvijā 4.janvārī zeme noteikti izskatīsies citādi.


    Aptumsuma sākumā pl 9:24 Saule būs tik tikko uzlēkusi, un tādēļ pilsētas apstākļos to varēs novērot tikai kāda īpaši klajā vietā vai no augstākas ēkas augšējiem stāviem. Jāmeklē vieta, kur ir brīvs skats dienvidaustrumu virzienā.


    Maksimuma brīdī pl 10:46 Saule būs pacēlusies līdz septiņarpus grādu augstumam, kas vizuāli pat nesasniedz taisnā rokā izstieptas dūres platumu (pielīdzināms aptuveni 10°) . Arī šajā gadījumā pilsētā novērošanu var traucēt kādas augstākas ēkas.


    Aptumsuma noslēguma daļā pl. 12:11 Saule būs visaugstāk – jau pāri desmit grādu augstumam. 4.janvārī Saule vairs tikai nedaudz pacelsies augstāk, bet jau pēc divdesmit minūtēm tās augstums atkal sāks samazināties.


    Dažas minūtes pēc aptumsuma sākuma.


    Aptumsuma maksimuma brīdis. Lūgums pievērst uzmanību tam, ka 4.janvārī Saule vizuāli ir lielāka par Mēnesi (diametru starpība – 2 loka minūtes), tādēļ pat tad, ja Mēness aizklātu vēl vairāk Sauli, pilnus 100% nebūtu iespējams sasniegt – būtu nevis pilns, bet gredzenveida Saules aptumsums.


    Dažas minūtes pirms aptumsuma noslēguma.

    Piebilde: Mēness daļa, kas nebūs aizklājusi Sauli, nebūs redzama – būs redzama tikai Saule (ar dažāda izmēra robu). Simulētajos attēlos Mēness tiek attēlots, lai būtu uzskatāmi redzams iemesls, no kā Saulei veidojas “robs”.

    Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā

    Lai arī pasaulē vidēji ik gadu notiek 2-4 Saules aptumsumi, ne visus ir iespējams novērot Latvijā. Iepriekšējās reizes šajā gadsimtā bija 2003.05.31 (fāze – 0.84), 2005.10.03 (0,31), 2006.03.29 (0,38) un 2008.08.01 (0,49). Savukārt iepriekšējais pilnais Saules aptumsums Latvijas teritorijā (tiesa, tikai nelielā Kurzemes dienvidrietumu daļā) bija novērojams 1954.gada 30.jūnijā.



    Tikko sācies Saules aptumsums (2003.05.31.)

    Tuvākie Saules aptumsumi Latvijā pēc 2011.01.04 būs (iekavās norādīta fāze Rīgai):

    2015.03.20 (0,77)
    2021.06.10 (0,31)
    2022.10.25 (0,60)
    2025.03.29 (0.22)
    2026.08.12 (0.84)

    Savukārt no tālākajiem Saules aptumsumiem mūsu valstī īpaši atzīmējami būs  2039.06.21 (Vidzemē un Latgalē) un 2048.06.11 gredzenveida aptumsumi (fāzes – attiecīgi 0,95 un 0,97). Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Saules aptumsums būs 2142.05.25.

    Kas pareizi novērot Saules aptumsumu

    Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!

    Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

    Attēla projekcija

    Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.

    Speciālās filtra brilles

    Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.

    Aptumsuma fotografēšana

    Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).

    Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. 2010.01.04 aptumsums varētu būt pateicīgs ar to, ka Saule ir zemu, un tā var atrasties vizuāli blakus kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.

    Raksta sākuma daļā sniegtos Saules novietojuma zīmējumus var izmantot, lai savlaicīgi atrastu fotogrāfiski interesantu novērojumu vietu.

    Fotografēšanai un novērošanai piemērotas vietas meklēšanas palīgs

    Saulespulkstenis.lv piedāvā interaktīvi uz kartes noskaidrot, kurā virzienā būs redzams Saules aptumsums. Šeit var atvērt Google maps karti (satelītattēlu), kurā ar klikšķi uz potenciālās novērojumu vietas tiks uzzīmēts skata apgabals, kura ietvaros aptumsuma laikā pārvietosies Saule.

    Skats uz Sauli būs dienvidaustrumu virzienā (kartē – “lejup”). Aptumsuma sākumā Saule būs virzienā, kas atbilst nogrieznim labajā pusē, vidējais nogrieznis atbilst maksimuma brīdim, bet kreisajā pusē (gandrīz vertikāls nogrieznis) ir Saules virziens aptumsuma beigās.

    Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?

    Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.

    Noderīgas saites

    Foto: M.Gills