Author: galvenais

Oriģināli veidots kā saules pulkstenis Gaiziņkalnam, bet šobrīd tas meklē jaunu vietu realizācijai.
Piedāvājums bija Gaiziņkalnā veidot īpašu vides objektu – saules pulksteni, kas rādītu laiku un ar kura
palīdzību būtu iespējams atzīmēt Latvijas valsts vecumu.
Apļveida laukuma centrālajā daļā novietots saules pulkstenis, kam apkārt divās joslās ir gadu
skaitīšanas akmeņi, kas reizi gadā ir jāpārvieto uz jaunu vietu.
Saules pulkstenis
Centrālajā daļā tiek veidots horizontāla tipa saules pulkstenis. Par ēnas metēju (gnomonu) kalpo
trijstūra metāliskas konstrukcijas (latviskā Dieva zīme) viena no malām. Pulkstenis attēlo vietējo jeb saules laiku
(t.i. pusdienas laiks ir pl 12). Civilā laika iegūšanai pulksteni papildina informatīva plāksne ar grafiku
vai tabulu.
Saules pulkstenis rāda debess puses, saullēkta un saulrieta virzienus atsevišķos būtiskos datumos, kā
arī virzienus un attālumus līdz vairākām izvēlētām Latvijas vietām (pilsētām vai dabas punktiem).

Piedāvājums ieviest jaunu tradīciju.
Laiku rāda Saule, tas neprasa cilvēka iejaukšanos. Savukārt valsti veido cilvēki, tādēļ arī valsts vecuma
atzīme ir jāpārliek pašiem cilvēkiem. Tas notiktu reizi gadā, kad tiek atzīmēti vasaras saulgrieži.
Svinības Gaiziņkalnā tiek papildinātas ar jaunu tradīciju – gadu skaitītāja pārvelšanu, ko veic ap
desmit spēcīgu vīru un sievu, pārveļot no vienas iedaļas uz nākamo attiecīgo granīta bluķi. Pārvelšana
notiek ar rokām un koka svirām, kuras var iestiprināt īpaši paredzētās vietās bluķos.
Iekšējais loks skaita gadus. Ārējais gadu desmitus. Kad gadu skaitīšana noiet pilnu apli (10 iedaļas),
pārveļ par vienu iedaļu gadu desmitu bluķi. Kad tiek sasniegta 190. gadu iedaļa, desmitgades iedaļa
100 tiek pārveidota par 200 (un analoģiski tālākās iedaļas).
Gadu skaitīšanas bluķi – koniskas formas (lai dabiski ripotu pa loku), rotāti ar latvisku zīmju
kalumiem. Bluķim vienā sānā ir izbīdījums fiksēšanai attiecīgā gada iedobē pamatnes līmenī. Uz laika
skaitīšanas bluķa izbīdījuma ir īpašs novēlējums, kas aplūkojams tikai reizi gadā bluķa pārvelšanas
laikā. Gadu desmitu skaitīšanas bluķim tā ir viena reize desmit gados.
Atbilstoši autoram pieejamai informācijai, šāds piedāvātā veida saules pulkstenis, kas ietver arī gadu
skaitītāju, līdz šim nekur pasaulē nav tapis. Tādēļ tam ir iespēja gūt uzmanību arī ārpus Latvijas kā
unikālam laika skaitītājam.

Piedāvātā projekta autors – Mārtiņš Gills
Orientējošie izmēri
Saules pulksteņa laukuma diametrs – 13 m
Centrā esošs horizontālais saules pulksteņa diametrs – 6 m
Gnomona (ēnas metēja) augstums – 3 m
Gadu skaitīšanas bluķu platums – 1,1 un 1,5 m; svars – 2,3 un 3,2 t.
Ilgmūžīgi un izturīgi materiāli
Bieza slāņa betonēta pamatne
Granīta ciparnīca
Nerūsējoša tērauda gnomons

Blakus Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja ēkām kopš 2024. gada vasaras saulgriežiem mājvietu ir radis saules pulkstenis “Saldus Saule Ellijas vēdeklī”. Jūgendstila stilistikā veidotais saules pulkstenis attēlo vēsturiski lietoto laiku, kur pl 12 atbilst dienas vidum – laika momentam, kad ir vienādi laika posmi kopš saullēkta un līdz saulrietam. Tāda laika sistēma bija spēkā Jaņa Rozentāla dzīves posmā līdz 1899. gadam, tajā skaitā laikā, kad tapa ar Saldu cieši saistītā glezna “No baznīcas”. Vietējais jeb saules laiks vasarā “kavējas” aptuveni par pusotru stundu, bet ziemā – par pusstundu attiecībā pret mūsdienās lietoto joslas laiku.

Saules pulksteņa ciparnīcas forma ir aizgūta no muzeja krājumos esošā J.Rozentāla dzīvesbiedres Elijas Forseles-Rozentāles japāņu vēdekļa. Ēnas metējs jeb gnomons reprezentē laiku, kurā darbojās J.Rozentāls – Eiropā uzplauka jūgendstils, un pats mākslinieks virknē darbu ietvēra gan jūgendstila, gan košus dabas akcentus. Uz saules pulksteņa ciparnīcas ir tā saucamie datumu marķieri, kas veido divus nosacītus celiņus. Pa vienu celiņu iet pāri ēna no gnomona izciļņa Jaņa dzimšanas dienā (18. martā), bet pa otru celiņu – ēna Ellijas dzimšanas dienā (7.novembrī).

Pulksteņa dizaina autors – Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills, saulespulkstenis.lv

Pulksteņa dzelzsbetona pamatni un ciparnīcu izgatavoja tēlnieks Uldis Kurzemnieks, nerūsējošā tērauda gnomonu – metālmākslinieks Aivars Oleksāns, stikla ziedus – māksliniece Bārbala Gulbe. Zemes darbu ierīkošana – Uģis Kuda.

Saules pulksteņa izveides projekta vadītāja – Inna Kislina. Pulksteņa izgatavošanu atbalstīja SCHWENK Latvija SIA un Saldus novada pašvaldība.

Apaļu šķeltu plakņu kompozīcija.

Priekšlikums saules pulkstenim ar polāru ciparnīcu. Gnomona lomu veic stārķa knābis. Pats stārķa tēls ir kā biezs metāla siluets. Akmens ciparnīca. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

Saules pulksteņa priekšlikums veidots muižas parkam, kurā raksturīgs koks ir kļavas. Laiku rāda punktveida gnomons lodes formā. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

Latvijā ir vairākas vietas, kurās ir reģistrēta meteorītu krišana. Meteorītu muzeja vadītājam Kārlim Bērziņam ir ideja šajās zīmīgajās vietās novietot kādu informatīvu vides objektu, un viens no labākajiem kandidātiem būtu īpaši veidots saules pulkstenis. Laika posmā no 1820. līdz 1890. gadam ir piefiksēta četru meteorītu krišana: Līksnā, Neretā, Biržos un Baldonē. Šajā čētrā vietās varētu būt novietoti līdzīga dizaina, bet ar personalizētām dizaina detaļām un atbilstošu ciparnīcu veidoti saules pulksteņi. Dizainiski slīpi novietotajā gnomonā ir izsists caurums, bet pašā ciparnīcā ir iesprūdis kāds akmens gabaliņš. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

Projekta priekšlikums saules pulksteņa novietojumam pie novada bibliotēkas. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

Vides un mākslas objekts – saules pulkstenis “Sagaidīsim saullēktu Ludzā!”, atrodas Ludzas pilsētas laukumā, pie novada pašvaldības ēkas.

Šī unikālā mākslas darba dizaina autors ir Valdis Majevskis. Pulkstenis sastāv no vairākiem simboliskiem elementiem, vēju rozes, cipariem, lieliem laukakmeņiem un Ludzas novada devīzes “Sagaidīsim saullēktu Ludzā!”. Horizontālā saules pulksteņa detaļa – gnomons – nodrošina atbilstošas ēnas veidošanos, un pēc tās var noteikt laiku. Gnomons sastāv no lielas lādes ar atslēgu. Pulksteņa gnomonika – Mārtiņš Gills.