Author: galvenais

  • 2025. gada 29. marta Saules aptumsums

    2025. gada 29. martā dienas vidū visā Latvijā notiks daļējs Saules aptumsums. Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra.

    Aptumsuma sākums Rīgā plkst. 12:52, maksimālā fāze (kad būs aizklāti 22% Saules diametra) plkst. 13:35, bet tas noslēgsies plkst. 14:18. Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Krāslavā fāze būs 17%, bet Ventspilī – 25%.

    Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi 2 – 6 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija redzams 2021. gada 10. jūnijā, bet 2022. gada 25. oktobrī daļējo Saules aptumsumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas nevarēja novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Nākamais daļējais Saules aptumsums Latvijā būs 2026. gada 12. augustā, kad Spānijā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā tāds bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā. Interesanti ir arī gredzenveida Saules aptumsumi. Latvijā gredzenveida Saules aptumsums būs 2039. gada 21. jūnijā.

    Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā Saule atgādina apli ar robu.

    Saules aptumsuma publiski novērojumi 29. martā ir plānoti Rīgā pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Jelgavas ielā 3. Latvijas Astronomijas biedrība aicina aptumsumu novērot arī individuāli un dalīties ar novērojumiem sociālajos tīklos. Tēmturis – #saulesaptumsums.

    Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai nezināmu īpašību plēves materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar “robu”. Tādi attēli veidojas caur koku ciešu zaru spraugām, caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem vai pat cauri virtuves putu karotei.

    Saules aptumsumu veidi

    Kā pareizi novērot Saules aptumsumu

    Lai arī ikviens no mums dienas laikā prot atrast pie debesīm Sauli, kā arī ne reizi vien ir skatījies uz to (saulrieta vai saullēkta laikā), labi zināms, ka tā ir tik spilgta, ka ātri apžilbst acis. Pat vairāk, tieša skatīšanās uz Sauli var kaitēt redzei. Lai no tā izvairītos, ir jāievēro drošības pasākumi. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi!

    Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.

    Attēla projekcija

    Visvienkāršākā metode – lapa ar caurmiem

    Visvienkāršākā metode, kas neprasa nekādus ieguldījumus, ir izmantot kādu esošu papīra lapu (papīrs vēlams mazliet stingrāks par parasto drukas papīru, bet derēs arī tāds), lai tajā ar zīmuļa galu izdurtu caurumiņus. Tiem nav jābūt lieliem – aptuveni 1mm būs pilnīgi pietiekami. Ikdienas saulainos apstākļos caur tiem saules stari uz kādas gaišas virsmas veidosies gaiši aplīši. Aptumsuma laikā tie būs nelieli aplīši ar robu. Ja pavisam liela fāze, tad sirpīši.

    Šo lapu jātur aptuveni 40-60cm attālumā no virsmas, uz kuras vēlamies redzēt aptumšotās Saules projicēto attēlu.

    Projekcija ar teleskopu

    Saules attēlu var projicēt ar binokļa, monokļa vai teleskopa palīdzību. Būs nepieciešams gaišs ekrāns (balta lapa vai cita virsma), uz kuras projicēt, kā arī kāds aizsegs šim ekrānam, lai uz tā nokļūst tikai projicētais attēls, bet ne tiešie Saules stari. Uzmanību – Saules projicēšana var sakarsēt teleskopa okulāru un to sabojāt. Tādēļ vēlams iepriekš novērtēt, vai nav nepieciešams daļēji aizsegt tālskaša vai teleskopa objektīvu.

    Speciālās filtra brilles

    Ja ir pieejamas speciālās Saules novērojumu brilles (parasti tiek izmantots tumšais Black Polymer vai sudrabainais Baader filtrs), tad aptumsumu var droši novērot arī caur tām.

    Citi filtri

    Aptumsuma novērojumiem der arī metinātāju filtrs, kura aptumšošanas pakāpe ir 14 (angliski – Shade 14 welder filter glass).

    Aptumsuma fotografēšana

    Ja vēlamies fotografēt tiešā veidā Sauli aptumsuma laikā, tad noteikti jāizmanto kāds filtrs. Ne obligāti tam ir jābūt īpaši blīvam, ja ir iespēja manuāli foto kamerai regulēt ekspozīcijas parametrus. Jāatceras, ka pavisam bez filtra arī nebūtu ieteicams fotografēt Sauli, jo tas var radīt uztverošās matricas bojājumus. Lai Saule būtu kaut cik labi saredzama, nepieciešams gara fokusa attāluma objektīvs (35mm filmu jeb full frame gadījumā – ne mazāk kā 135mm).

    Tomēr interesantāk par vienas pašas Saules fotografēšanu ir sameklēt kādu rakursu ar vides objektiem. Vēlams vizuāli blakus atrast kādu attālu ēku vai dabas objektu siluetiem, kā arī nelieli, zemi plāni mākoņi var kalpot gan kā filtrs, gan arī vizuālu efektu pastiprinošs elements.

    Ko vēl specifisku var novērot aptumsuma laikā?

    Aptumsuma laikā interesants efekts notiek ar ēnām un Saules gaismu, kas iet caur nelieliem caurumiem un spraugām. Veidojas tā saucamās sirpjveida ēnas, jeb Saules attēla projekcija.

  • Ķekavas saules pulksteņu putnu būrīši

    Vaļasprieka astronoms Kārlis Šuvcāns savā dārzā Ķekavā jau vairākus gadus iepriecina putnus ar īpaši veidotiem putnu būrīšiem. 2024. gada pavasarī bija pienākusi kārta tos atjaunot, un Kārlim radās interesanta doma tos vienlaikus veidot arī kā saules pulksteņus. Mārtiņš Gills palīdzēja sagatavot zīmējumu stundu leņķiem, bet tālāk jau Kārlis ar bērniem sagatavoja pašus būrīšus ar īpašo iededzināto ciparnīcu un slīpo metāla stieni, kas veic gnomona funkciju. Lai gan būrīši ir privātā teritorijā, tie ir aplūkojami arī no ielas – Ķekavā – teritorijā, ko ieskauj Zeltkalna, Bitenieku un Zīlēnu ielas.

    Zīlīšu/zvirbuļu būris rāda 2.joslas laiku (jeb tā saucamo ziemas laiku).

    Strazdu būris rāda 3.joslas jeb tā saucamo vasaras laiku.

    Kārļa Šuvcāna foto

  • Izstāde par saules pulksteņiem

    2024. gada oktobrī Rīgā, Kalnciema kvartālā notika saules pulksteņiem veltīta izstāde. Tajā bija aplūkota liela daļa Latvijā esošo saules pulksteņu, kā arī virkne skiču interesantiem saules pulksteņiem. Izstādes autors – Mārtiņš Gills.

  • Sirds loks

    Projekcijas tipa ekvatoriālais saules pulkstenis. Ārējais loks ir sirds silueta formā. Laiku var nolasīt no skaitļa, kas projicējas uz centrālā cilindra. Šis saules pulkstenis labi iederētos pilsētas laukumā. Var kalpot kā vieta, kur satikties.

    Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

  • Saules punkts

    Priekšlikums veidot dažādās kultūrvesturiski nozīmīgās vietās fiziskas vietzīmes 80 cm liela apļa formā, kas atrodas zemes līmenī, un ir ar minimālu reljefu. Vietzīmes centrālajā daļā ir analemmatiskais saules pulkstenis. Pie apmalēm – virzieni un attālumi uz apkārtnē esošām nozīmīgām vietām. Vietzīme rāda arī debespuses.

    Lai no saules pulksteņa nolasītu laiku, pie datuma atzīmes ir jāpieliek tievs vertikāls priekšmets, piemēram, zīmulis.
    Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

  • Jumtiņš

    Piedāvājums oriģināla veida saules pulkstenim, kas līdzinās nelielam jumtiņam vai saulessargam. Tā darbības princips ir apvērsts saules pulkstenis – projekcijas veida horizontālais saules pulkstenis
    Laiku var nolasīt uz balsta slīpās daļas. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.


  • Sikspārnis

    Daugavpils cietoksnis Latvijas mērogā ir ne tikai ievērības cienīgs vēstures piemineklis, bet arī vieta, kur mīt otrā lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Baltijas valstīs. Par godu šim faktam ir piedāvājums veidot saules pulksteni sikspārņa formā. Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

  • Bruņinieks

    Viena no saules pulksteņa versijām, kas bija piedāvāta Ropažiem (senais nosaukums – Rodenpois). Pamatnē – horizontāla saules pulksteņa ciparnīca un Ropažu vēsturisko vietu attēlojums kartes formā. Bruņinieka šķēps kalpo par gnomonu. Arkas iezīmē telpisku apjomu, kurā var ieiet vairāki cilvēki.

    Saules pulksteņa kompozīcija vienlaikus darbotos kā interesants vides objekts. Veidots no noturīgiem materiāliem, drošs pret vandālismu.

    Dizaina un skiču autors – Mārtiņš Gills.

  • Lauberes dalības pulkstenis

    Netālu no Lauberes esošajā loka šaušanas klubā “Jauncaunes” vairāku gadu laikā ir tapis dalības saules pulkstenis, kas uz tā atklāšanas laiku ir lielākais šāda veida pulkstenis Latvijā. Elipses diametrs austrumu-rietumu virzienā ir 9 metri. Otrs interesants elements šajā saules pulkstenī ir tas, ka centrālā daļa ir trīs liela izmēra laukakmeņi. Cilvēkam uzkāpjot uz akmeņiem, ir arī garāka ēna, kas nodrošina arī garāku ēnu novērotājam. Izgatavots 2022. gadā.

    Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills
    Akmeņu darbi un teritorija – Pēteris Gribulis

  • Liepas akmens pulkstenis

    Šis vizuāli vienkāršais saules pulksteņiem ir viens no smagākajiem Latvijā. Laukakmens masa ir aptuveni 15 tonnas. Tas ir viens no retajiem pulksteņiem, kuram laiku rāda nevis gnomona ēna, bet ēnu met stundu zīmes uz centrālās atzīmes. Stundu zīmes veidotas liepas lapu formā. Savukārt trīs marķējumi uz laika atzīmes iezīmē četrus īpašus datumus. Augšējā norāda uz ziemas saulgriežiem, vidējā – pavasara un rudens ekvinokcijām, bet apakšējā – vasaras saulgriežiem. Izgatavots 2015. gadā.

    Dizains un gnomonika – Mārtiņš Gills
    Metāla darbi – Aivars Oleksāns
    Akmens un laukuma iekārtošana – Priekuļu pašvaldība