Kas ir portatīvais saules pulkstenis?

No vienas puses labi zināms, ka saules pulksteņi ir stabili piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskai vietai, un tajā spēj darboties ne tikai gadiem, bet pat gadsimtiem ilgi. No otras puses laiku pa laikam ir dzirdams par tā saucamajiem portatīvajiem jeb pārnēsājamajiem saules pulksteņiem.

Uzskatāms piemērs ir 2011.gada 20.augustā laikrasktā “Latvijas Avīze” publicētā informācija, ka jūlijā-augustā Latvijas Universitātes (LU) veiktajos arheoloģiskajos izrakumos LU Akadēmiskā centra būvniecības vietā Torņakalnā, bijušās Kobronskansts vietā arheologu ir veikuši interesantu atradumu – portatīvā saules pulksteņa fragmentu (ar Latvijas avīzes rakstu “Atradumi stāsta par Kobronskansti
” var iepazīties šeit).

Apskatīsimies, kādi īsti ir portatīvie saules pulksteņi un kā tie darbojas. Laikā, kad vēl nebija mehānisko pulksteņu (vai arī tie bija minimāli izplatīti), tika meklēti varianti, kā būtu iespējams noteikt pēc iespējas precīzu laiku neatkarīgi no personas atrašanās vietas. Ar šādu mērķi ir veidoti dažādu veidu pulksteņi, kuri vairāk vai mazāk precīzi pēc saules var norādīt laiku. Izplatītākais veids ir vadīties pēc saules augstuma. Šajā gadījumā bija jāzina gada mēnesis un tas, vai ir rīts vai vakars. Šie saules pulksteņi parasti ir pielietojami noteiktā platuma grādu diapazonā. Uzskatāmi piemēri ir tā saucamie ganu, gredzena un japāņu papīra saules pulksteņi.

Tehniski attīstītāki ir portatīvie saules pulksteņi ar kompasu, arī ar iespēju pielāgoties dažādiem ģeogrāfiskā platuma grādiem. Savulaik izplatīts ceļojuma saules pulkstenis ir bijis atveramas kārbiņas formā. Pie 90 grādiem paceltais vāciņš nostiepj diegu, kas kalpo par gnomonu. Kārbas pamatnes daļā ir kompass. Ar kompasa palīdzību saules pulksteni noorientē ziemeļu-dienvidu virzienā. Ja tas ir novietots uz horizontālas virsmas, tad ir iespējams nolasīt pareizu laiku.

Izsmalcinātāki un arī precīzāki ir metāla portatīvie saules pulksteņi ar ekvatoriālo ciparnīcu. Parasti tos gatavoja no misiņa, rotāja ar organmentiem un katra meistara individuāliem dizaina elementiem. Daudzus no šādiem saules pulksteņiem var lietot plašā ģeogrāfisko platumu diapazonā.

Ne no visiem portatīvajiem saules pulksteņiem tika prasīta augsta precizitāte. Dažkārt tie kalpoja kā stila priekšmeti un statusa apliecinājuma atribūti. Ja mūsdienās stacionārie saules pulksteņi tiek veidoti, un tiek atrasti dažādi interesanti formu risinājumi, tad portatīvie saules pulksteņi sevišķi netiek izgatavoti.

Rakstam izmantoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja fondos esošo J.P.Kleiningera (koka artvāžamais pulkstenis,19.gs) un L.Grasla (18.gs) darināto saules pulksteņu attēli.

Senās Ēģiptes saules pulksteņi

Berlīnē, Neues Museum kolekcijā ir aplūkojami Senajā Ēģiptē lietotie portatīvie saules pulksteņi. Saules pulksteņu pētnieku vērtējumā tie tie nešaubīgi ir paši senākie līdz mūsu dienām saglabājušies saules pulksteņi.

No slānekļa gatavots lineāla tipa portatīvais saules pulkstenis. To lietoja šādi – novieto uz horizontālas virsmas, pagriež ar paaugstināto galu virzienā, no kura spīd saule. Lai noteiktu laiku, tiek nolasīts ēnas garums. Uz lielās garenās horizontālās skaldnes ir atzīmes ēnas garuma nolasīšanai. Paaugstinājumā ir vertikāla atzīme saules pulksteņa līmeņošanai pēc auklā iekārta atsvara.

Mazāka izmēra portatīvais lineāla tipa saules pulkstenis. Izgatavots no kaula.

Gals lineāla tipa saules pulkstenim. Materiāls – koks. Pārējais saules pulkstenis nav saglabājies.

Palīginstruments saules vai zvaigžņu virziena atzīmēšanai. Tika stiprināts speciāli sagatavotā pamatnē.

Foto: R.Pārpuce

Technoseum un saules pulksteņi

Tehnikas muzejā Tehnoseum (Manheimā, Vācijā) ir apskatāmas ne tikai visdažādākās tehniskās, transporta un ražošanas iekārtas, bet arī saules pulksteņu kolekcija. 2011.gada janvārī Marco Polo kluba pārstāvji daļu no šiem eksponātiem piefiksēja fotogrāfiskā formā.

Muzeja eksponātu vidū ir arī citi ar astronomiju saistīti eksponāti.

Foto: Giancarlo Tomezzoli un Jean-Luc Dighaye