Cēsu Brāļu kapu saules pulkstenis

Atrašanās vieta: Cēsis, Brāļu kapi
Koordinātas:
Veids: horizontālais
Izgatavošanas gads: 1985.
Autori: Arhitekte Ausma Skujiņa, tēlnieks Andrejs Jansons.
Materiāls: Granīta ciparnīca, gnomons nav saglabājies.

Saules pulkstenis ir daļa no kritušajiem padomju karavīriem veltītā memoriālā ansambļa “Mātes karā”, kas atrodas pie Cēsu Meža kapiem. 2010.gadā veiktā saules pulksteņa apskate liecina, ka tā gnomons vairs nav saglabājies, atstājot vien ciparnīcu ar iedaļām visai diennaktij kā mūžīgā laika ritējuma simbolu.

Fotogrāfija ar darba kārtībā esošu saules pulksteni ir publicēta uz žurnāla Zvaigžņotā Debess 1991.gada rudens vāka.

Paldies Aivaram Lambertam par situācijas izpēti.

Vērmaņa parka saules pulkstenis

Saules pulkstenis kādreiz ir bijis Rīgā, Vērmaņa parkā (Vērmanes dārzā). Nav zināms, vai ir saglabājušās foto liecības, par to, kā tas īsti ir izskatījies, tomēr interesanta informācija par tā izveidi ir publicēta Pārslas Pētersones rakstā “Vērmaņa parka izveides atspoguļojums Priekšpilsētu apstādījumu komisijas fonda dokumentos. 1813–1879”, kas publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2009.gada 3.numurā (raksts ir lejupielādējams šeit). Citāts no 137.-139.lpp:

Vērmaņa parku greznoja arī vairāki skulpturāli veidojumi. Par vienu no tiem – 1864. gadā uzstādīto Saules pulksteni – saglabājusies gan rakstveida informācija, gan arī skiču zīmējumi. Ieceres iniciators bija vietējais tirgotājs Georgs Andreass Klēbergs (Kleberg), kurš savā testamentā Vērmaņa parkam novēlēja 2000 rubļu sudrabā ar noteikumu, ka summa jāizlieto Saules pulksteņa izgatavošanai un uzstādīšanai brīvajā vietā iepretim minerālūdens iestādei. Tomēr līdz reālai darbu uzsākšanai pagāja gads un tikai 1865. gada 30. aprīļa komisijas protokolā lasāms, ka rūpes par Saules pulksteņa uzstādīšanu uzņēmies vecākais Džons Helmzings (Helmsing, 1806–1867). Viņš klātesošajiem ziņoja, ka cinka lējuma Saules pulksteni apņēmusies izgatavot M. Geisa (Geiss) lietuve Berlīnē, bez tam laukumā vēl uzstādīja arī koka statujas un trīs akmens vāzes. Idejas piepildīšanos apstiprina Rīgas muitnīcas 1865. gada 28. maija vēstule Rīgas rātei: muita bez nodokļu maksājumiem atļāvusi ievest cinka saules pulksteni, kā izgatavošanai līdzekļus devis nelaiķis tirgotājs Georgs Klēbergs. Tas domāts Vērmaņa parka greznošanai.

Saules pulksteņa skices: