Kas ir portatīvais saules pulkstenis?

No vienas puses labi zināms, ka saules pulksteņi ir stabili piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskai vietai, un tajā spēj darboties ne tikai gadiem, bet pat gadsimtiem ilgi. No otras puses laiku pa laikam ir dzirdams par tā saucamajiem portatīvajiem jeb pārnēsājamajiem saules pulksteņiem.

Uzskatāms piemērs ir 2011.gada 20.augustā laikrasktā “Latvijas Avīze” publicētā informācija, ka jūlijā-augustā Latvijas Universitātes (LU) veiktajos arheoloģiskajos izrakumos LU Akadēmiskā centra būvniecības vietā Torņakalnā, bijušās Kobronskansts vietā arheologu ir veikuši interesantu atradumu – portatīvā saules pulksteņa fragmentu (ar Latvijas avīzes rakstu “Atradumi stāsta par Kobronskansti
” var iepazīties šeit).

Apskatīsimies, kādi īsti ir portatīvie saules pulksteņi un kā tie darbojas. Laikā, kad vēl nebija mehānisko pulksteņu (vai arī tie bija minimāli izplatīti), tika meklēti varianti, kā būtu iespējams noteikt pēc iespējas precīzu laiku neatkarīgi no personas atrašanās vietas. Ar šādu mērķi ir veidoti dažādu veidu pulksteņi, kuri vairāk vai mazāk precīzi pēc saules var norādīt laiku. Izplatītākais veids ir vadīties pēc saules augstuma. Šajā gadījumā bija jāzina gada mēnesis un tas, vai ir rīts vai vakars. Šie saules pulksteņi parasti ir pielietojami noteiktā platuma grādu diapazonā. Uzskatāmi piemēri ir tā saucamie ganu, gredzena un japāņu papīra saules pulksteņi.

Tehniski attīstītāki ir portatīvie saules pulksteņi ar kompasu, arī ar iespēju pielāgoties dažādiem ģeogrāfiskā platuma grādiem. Savulaik izplatīts ceļojuma saules pulkstenis ir bijis atveramas kārbiņas formā. Pie 90 grādiem paceltais vāciņš nostiepj diegu, kas kalpo par gnomonu. Kārbas pamatnes daļā ir kompass. Ar kompasa palīdzību saules pulksteni noorientē ziemeļu-dienvidu virzienā. Ja tas ir novietots uz horizontālas virsmas, tad ir iespējams nolasīt pareizu laiku.

Izsmalcinātāki un arī precīzāki ir metāla portatīvie saules pulksteņi ar ekvatoriālo ciparnīcu. Parasti tos gatavoja no misiņa, rotāja ar organmentiem un katra meistara individuāliem dizaina elementiem. Daudzus no šādiem saules pulksteņiem var lietot plašā ģeogrāfisko platumu diapazonā.

Ne no visiem portatīvajiem saules pulksteņiem tika prasīta augsta precizitāte. Dažkārt tie kalpoja kā stila priekšmeti un statusa apliecinājuma atribūti. Ja mūsdienās stacionārie saules pulksteņi tiek veidoti, un tiek atrasti dažādi interesanti formu risinājumi, tad portatīvie saules pulksteņi sevišķi netiek izgatavoti.

Rakstam izmantoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja fondos esošo J.P.Kleiningera (koka artvāžamais pulkstenis,19.gs) un L.Grasla (18.gs) darināto saules pulksteņu attēli.