Alojā atklāts saules pulkstenis

2013.gada 30.maijā Alojā iepretim Alojas mūzikas un mākslas skolai tika atklāts horizontāls saules pulkstenis. To bija veidojis skolas absolvents Gusts Roļskijs, bet saules pulksteņa ģeometriju un nelielu konsultatīvu atbalstu sniedza šīs vietnes autors Mārtiņš Gills. Pulkstenim ir vietējā laika ciparnīca, tas veidots no mūrētas pamatnes ar keramikas mozaīku. Pulkstenim ir metāla gnomons ar noapaļotu smaili. Attēlos – saules pulksteņa atklāšanas ceremonija.

    

Foto: L.Dreimane

Mārsnēni gatavojas saules pulkstenim

Priekuļu novada ģerbonī ir ne tikai saules un pulksteņa simboli, bet novads arī aktīvi rūpējas, lai tajā taptu jauni un interesanti saules pulksteņi. Plānots, ka 2013.gada vasarā dienas gaismu ieraudzīs saules pulkstenis Mārsnēnos. Jau iepriekšējos gados tika labiekārtota parka teritorija, bet šogad tā tiks papildināta ar veselības taku un saules pulksteni. Abu vides objektu vienojošais elements būs latviskās jostas motīvs ar tautiskajām zīmēm.

Saules pulksteni veidos trīs dažāda izmēra laukakmeņi, kuriem pāri ies metāla josta. Vidusdaļā jostas forma būs īpaši ieliekta, un to rotās ciparu zīmes tā, lai būtu iespējams nolasīt pulksteņa laiku.

  

2013.gada 1.maijā Mārsnēnu parkā notika talka, kuras laikā tika sagatavota pamata vieta saules pulkstenim, tika atlikti galvenie virzieni, kā arī tika uzsākti veselības takas veidošanas darbi.

   

 

 

Kokmuižas saules pulksteņa atklāšana

Kocēnos – liela izmēra sfērisks saules pulkstenis

Svētdien, 2012.gada 19.augustā Kocēnos tika atklāts sfēriskais saules pulkstenis. Tas notika reizē ar Kokmuižas pils jaunā partera atklāšanu.

Kokmuižas saules saules pulkstenis iezīmējas ar divām lietām: pirmkārt, tas ir pirmais un šobrīd vienīgais Latvijā publiski apskatāmais sfēriskais saules pulkstenis. Otrkārt, tas ir vienīgais Baltijas valstīs, kam ir ar laika vienādojumu precizētā ciparnīca. Tādējādi tiek iegūta labāka laika precizitāte nekā saules pulkteņos ar tradicionālo ciparnīcu. Saules pulkstenis rāda vasaras un ziemas laiku, bet aktuālais laiks ir noskaidrojams pēc ēnas un stundu iedaļām attiecīgajam mēnesim atbilstošajā rindā.

Jaunā saules pulksteņa idejas autors ir Jānis Sirlaks, projektēšanu veica Mārtiņš Gills, izgatavošanu nodrošināja metālmākslinieka Aivara Oleksāna darbnīca SIA Lakta un pamatni izveidoja SIA Dagra. Pasūtītājs – Kocēnu novada dome.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Nacionālās operas solists Ingus Pētersons, Štīrijas mednieku koris (Grāca, Austrija) un klarnetists Valdis Drulle.

 

 

Fotoreportāža Kocēnu novada tīmekļa vietnē

Video Vidzemes TV ziņās (sižets no pārraides 6m 40s)

19.augustā tiek atklāts Kokmuižas saules pulkstenis

2012.gada 19.augustā pl 18:00  Kocēnos notiks Kokmuižas pils partera atklāšanas svētki, kuru ietvaros laiku sāks rādīt īpaši šai vietai veidots saules pulkstenis. Kokmuižas pils partera atklāšanā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solists Ingus Pētersons, Štīrijas mednieku koris (Grāca, Austrija) un Valdis Drulle (klarnete). Pils partera rekonstrukcijas autors – Jānis Sirlaks. Saules pulksteņa projekta autors – Mārtiņš Gills, pulksteņa konstrukcijas izgatavošana – SIA Lakta, Aivars Oleksāns. Pamatnes izgatavotājs – SIA Dagra. Pasūtītājs – Kocēnu novada dome.

Pirms atklāšanas – pl. 17:00 būs iespējams uzzināt vairāk par saules pulksteņiem – veidiem, tradīcijām un vietām, kur tie ir sastopami.

 

Kokmuižas saules pulkstenis iezīmējas ar to, ka tas būs pirmais publiski apskatāmais sfēriskā tipa saules pulkstenis. Papildus tam, laika rādījumu precizitātes paaugstināšanas nolūkos katram mēnesim ir norādītas savas stundu iedaļas, kas atbilst tā saucamā laika vienādojuma vērtībai, kas ņem vērā ikgadējās periodiskās Saules relatīvās kustības izmaiņas pie debess.

 

  

 

Venēras tranzīts 2012

 

Fotoreportāža no Venēras tranzīta novērojumiem Rīgā.

2012.gada 6.jūnija agrā rītā notiks reta astronomiska parādība – Venēras pāriešana pāri Saules diskam jeb Venēras tranzīts. Lai arī Latvija ir to valstu vidū, kur Venēras tranzīts ir novērojams, diemžēl pie mums tas nebūs redzams pilnībā – sākuma notikums sāksies vēl tad, kad Saule nebūs uzlekusi. Līdz ar to Venēras tranzīts būs novērojams no saullēkta (kad tranzīts būs aptuveni pusē) līdz tā noslēgumam pl 7:54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais 3.kontakts notiks pl 7:37.

Saullēkta laiki dažādās Latvijas pilsētās 2012.06.06:
Rīga 4:35
Ainaži 4:26
Ventspils 4:41
Liepāja 4:50
Alūksne 4:19
Krāslava 4:30
Bauska 4:38
Daugavpils 4:33
Rēzekne 4:25

 

Novēro pats, informē citus! Izziņošanas vizuālajos materiālos var izmantot Venēras tranzīta logo “Tagad vai pēc 105 gadiem!”.

Kopīgi novērojumi Rīgā

Plānots, ka Rīgā kopīgi novērojumi/demonstrējumi notiks Daugavmalā blakus Vanšu tiltam un Swedbank ēkai. Pasākums sāksies pl 5:30, ilgs līdz pat Venēras tranzīta noslēgumam.

 

Daži jautājumi un atbildes

Kas notiek Venēras tranzīta laikā?

Venēras tranzīta laikā otrā Saulei tuvākā planēta Venēra vizuāli novietojas starp Sauli un Zemi, veidojot uz Saules diska nelielu apaļu “ripu”, kas dažu stundu laikā pārslīd pāri Saules diskam. Uz Zemes tumšāks nepaliek (t.i. nav novērojami tādi efekti ka Saules aptumsumu laikā). Novērojumu laikā vizuāli interesanti ir brīži, kad Venēra uziet uz Saules diska un noiet no tā. Tieši šos tā saucamos kontakta brīžus savulaik bija īpaši būtiski reģistrēt ar augstu precizitāti.

 

Kāpēc ir vērts novērot Venēras tranzītu?

Venēras pāriešana pār Saules disku ir ļoti rets notikums. Tā ir iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu, unikālu iepaidu. Mēs uzskatāmi varam redzēt, kā planētas kustas Saules sistēmā. Mēs varam iegūt priekšstatu par to, kāds princips astronomiem šobrīd dod iespēju atklāt planētas pie citām zvaigznēm (NASA kosmiskais teleskops Kepler meklē periodiskas zvaigžņu spožuma izmaiņas. Šobrīd jau vairak kā 60  šādā veidā atklātu planētu).

 

Cik bieži notiek Venēras tranzīts?

Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība. Piemēram, 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Iepriekšējās reizes: 1639., 1761., 1769., 1874., 1882., 2004. gadi. Nākošā reize – 2117.gadā. Šāds savdabīgs vairāk kā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ.

 

Ar ko vēsturiski bija nozīmīgi Venēras tranzīta novērojumi?

18. un 19.gadsimtā Venēras tranzīts bija vienīgā metode, kā bija iespējams noteikt Saules sistēmas īstos izmērus. Līdz šo novērojumu veikšanai bija izrēķinātas planētu orbītas relatīvos attālumos. Nebija konkrēta novērtējuma jūdzēs vai kilometros, cik īsti tālu no Zemes ir Saule un kādi ir citu planētu orbītu izmēri. Lai veiktu aprēķinus, bija jāiegūst novērojumi no dažādām pēc iespējas attālām Zemes vietām. Tā iemesla dēļ 18. un 19.gs tranzītu reizēs tika organizētas eksotiskas ekspedīcijas, kas ilga vairākus gadus.

Raksts par Venēras tranzīta vēsturisko kontekstu portālā ir.lv

 

Kā pareizi novērot Venēras tranzītu?

Venēras tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi. Galvenais – nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls. Vizuāls piemērs novērojumiem ar projicēšanas metodi ir Saules aptumsuma lapā. Šādi ar projekcijas metodi Venēras tranzīts tika novērots Rīgā, 2004.gada 8.jūnijā:

  

 

Kad īsti novērojams – 5. vai 6.jūnijā?

Dažviet internetā ir redzamas norādes, ka Venēras tranzīts notiks 5.jūnijā. Sanāk tā, ka daļā pasaules (Ziemeļamerikā, Latīņamerikā) tas tiešām notiks vēl iepriekšējās dienas vakarā, bet Eiropā, Āfrikā un Āzijā būs sākusies jau jauna diena – 6.jūnijs.

Latvijā varēs novērot 6.jūnija rītā no saullēkta (4:19-4:41) līdz noslēguma brīdim – pl 7:54.

 

Kurā virzienā būs Saule tranzīta laikā?

Ņemot vērā to, ka novērojumus var sākt veikt jau ar saullēkta brīdi, ir vēlams izvēlēties vietu, kur Saule būs labi saskatāma no saullēkata līdz pat pl 8. Saullēkta azimuts 6.jūnijā būs 43°. Pl 6:00 azimuts būs 60°, bet augstums 8°, pl 7:00 – azimuts 72°, augstums 16°, bet pl 8:00 – azimuts 84°, augstums 24°. Tādējādi, novērojumiem pilnīgi pietiks, ja nebūs aizsegts ar kokiem vai ēkām ziemeļaustrumu-austrumu virziens.

 

Kur Latvijā notiks Venēras tranzīta novērojumi?

Rīgā kolektīvi novērojumi notiks Daugavmalā pie Swedbank ēkas.

Īpaši novērojumi būs Suntažos Kaltiņu observatorijā.

Kur var plašāk uzzināt par Venēras tranzītu latviešu valodā?

Par 2012. gada Venēras tranzītu ir rakstīts žurnāla Zvaigžņotās Debess pavasara numurā. Fragmenti publicēti tīmeklī. Par iepriekšējās reizes novērojumiem ir rakstīts ZvD 2004. g rudens numurā.

 

Kāds ir labākais interneta resurss par Venēras tranzītu?

Plašākā informācija ir angļu valodā vietnē www.transitofvenus.org

 

 

 

Konkurss skolēniem “Kosmiskās tehnoloģijas ap mums – 2012”

Saulespulkstenis.lv atbalsta NOVERO.LV organizēto konkursu:

Latvijas skolu 1.-9. klašu skolēniem un klašu grupām
„Kosmiskās tehnoloģijas ap mums – 2012”

Moderno kosmisko tehnoloģiju praktisko pielietojumu uzņēmums sia “IT Observer” projekta NOVERO.lv ietvaros vispārēji izglītojošo un specializēto skolu 1.-9. klašu grupām un individuāli skolēniem rīko attēlu konkursu “Kosmiskās tehnoloģijas ap mums – 2012”. Konkurss tiek rīkots ar mērķi popularizēt pamatskolas skolēnu interesi par mūsdienu modernajām kosmiskajām tehnoloģijām un veicināt jauniešu pievēršanos padziļinātai dabaszinību apgūšanai.

Jebkuras vizuālās mākslas tehnikā izpildīto darbu iesniegšanas pēdējais termiņš – 2012. gada 31.marts, nosūtot to elektroniski uz e-pasta adresi konkursam@novero.lv.
Vairāk par konkursu lasiet lapā: „Kosmiskās tehnoloģijas ap mums – 2012”.

Skolēni! Izmantojiet iespēju, lai tiktu pie vērtīgām balvām: GPS telemātikas iekārtām, Novero.lv telemātisko servisu gada abonomentiem, izglītojošām populārzinatniskām lekcijam savā skolā u.c.

 

 

 

Pastkarte – saules pulkstenis

Sveicināti!

Ja esat atvēris šo lapu, droši vien Jūsu rīcībā ir pastkartes formāta lapiņa, uz kuras teikts, ka no tās var izgatavot saules pulksteni. To tiešām ir iespējams paveikt.

Kā izveidot saules pulksteni no kartītes?

Izgatavošana prasīs 2-3 minūtes. Divu griezumu veikšanai būs nepieciešamas ir šķēres, bet papīra sastiprināšanai var noderēt līme, skavotājs vai papīra saspraude.

Veicamie darbi:

1. Izgrieziet zaļi iekrāsoto trijstūri. Saules pulkstenim tas nebūs vajadzīgs.

2. Lapiņu ar izgriezto “robu” pārlokiet uz pusēm pa robežu starp zilo un sarkano trijstūri tā, lai zilais un sarkanais trijstūri būtu salikti viens pret otru (pagaidām nekas nav jāsastiprina). Iegūstam no divām lapām saliktu neregulāras formas piecstūri, kuram abās pusēs ir daļa no pulksteņa ciparnīcas.

3. Nānošajā solī jāveic divi locījumi pa slīpajām līnijām no ciparnīcas centra (tur, kur saiet kopā stundu līnijas) uz stūri, kur ir burts “Z” va bulta. Tādējādi sarkanais un zilais tristūri ir palikuši salikti viens pret otru kopā, bet ciparnīcas abas daļas nu ir uz vienas plaknes, ko uz pusēm dala baltais tristūris – saules pulksteņa gnomons.

4. Lai gnomons un saules pulkstenis nelocītos vaļā, to var saskavot. Vai arī – var uzziest uz sarkanā vai zilā trijstūra nedaudz līmes un abas puses salīmēt.

vai

5. Lai saules pulkstenis rādītu pareizu laiku, to jānovieto saulainā vietā ar Z pret ziemeļiem.

Šim nolūkam var izmantot kompasu, vai arī atbilstošajā laika tā virzienu var noregulēt pēc parastā pulksteņa. Saules pulksteņiem ir srarīgi noturēt pareizi orientētu virzienu pret debess pusēm, tādēļ šo pulksteni var piestiprināt pie palodzes.Pulksteni janovieto uz horizontālas virsmas.

Kādu laiku rāda šis pulkstenis un kur tas ir lietojams?

Pastkartes saules pulkstenis ir horizontālā tipa saules pulkstenis ar vietējā (saules) laika ciparnīcu. Tas veidots ģeogrāfiskajam platumam 57°N, kas atbilst Rīgai un teritorijām uz rietumiem un austrumiem no tās. Ar nelielu sistemātisku kļūdu to var lietot arī Latvijas ziemeļu un dienvidu daļās.

Vietējais laiks no mūsu ikdienā lietotā joslas laika atšķiras ar to, ka saskaņā ar vietējo laiku astronomiskais dienas vidus būs vienmēr pl 12. Mazliet plašāk par šo jautājumu ir rakstīts šeit.

Kā tikt pie sava īsta saules pulksteņa?

Papīra pastkartes saules pulkstenis ir piemērs tam, kā darbojas saules pulksteņi. Īstus saules pulksteņus veido lielāka izmēra, no stabiliem un noturīgiem materiāliem. Tiem tiek veidots individuāls projekts atbilstosi konkrētajām ģeogrāfiskajām koordinātām un makslinieciskais risinājums. Saulespulkstenis.lv komanda ir gatava palīdzet – papildu informācija ir šajā lapā.

Kas ir portatīvais saules pulkstenis?

No vienas puses labi zināms, ka saules pulksteņi ir stabili piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskai vietai, un tajā spēj darboties ne tikai gadiem, bet pat gadsimtiem ilgi. No otras puses laiku pa laikam ir dzirdams par tā saucamajiem portatīvajiem jeb pārnēsājamajiem saules pulksteņiem.

Uzskatāms piemērs ir 2011.gada 20.augustā laikrasktā “Latvijas Avīze” publicētā informācija, ka jūlijā-augustā Latvijas Universitātes (LU) veiktajos arheoloģiskajos izrakumos LU Akadēmiskā centra būvniecības vietā Torņakalnā, bijušās Kobronskansts vietā arheologu ir veikuši interesantu atradumu – portatīvā saules pulksteņa fragmentu (ar Latvijas avīzes rakstu “Atradumi stāsta par Kobronskansti
” var iepazīties šeit).

Apskatīsimies, kādi īsti ir portatīvie saules pulksteņi un kā tie darbojas. Laikā, kad vēl nebija mehānisko pulksteņu (vai arī tie bija minimāli izplatīti), tika meklēti varianti, kā būtu iespējams noteikt pēc iespējas precīzu laiku neatkarīgi no personas atrašanās vietas. Ar šādu mērķi ir veidoti dažādu veidu pulksteņi, kuri vairāk vai mazāk precīzi pēc saules var norādīt laiku. Izplatītākais veids ir vadīties pēc saules augstuma. Šajā gadījumā bija jāzina gada mēnesis un tas, vai ir rīts vai vakars. Šie saules pulksteņi parasti ir pielietojami noteiktā platuma grādu diapazonā. Uzskatāmi piemēri ir tā saucamie ganu, gredzena un japāņu papīra saules pulksteņi.

Tehniski attīstītāki ir portatīvie saules pulksteņi ar kompasu, arī ar iespēju pielāgoties dažādiem ģeogrāfiskā platuma grādiem. Savulaik izplatīts ceļojuma saules pulkstenis ir bijis atveramas kārbiņas formā. Pie 90 grādiem paceltais vāciņš nostiepj diegu, kas kalpo par gnomonu. Kārbas pamatnes daļā ir kompass. Ar kompasa palīdzību saules pulksteni noorientē ziemeļu-dienvidu virzienā. Ja tas ir novietots uz horizontālas virsmas, tad ir iespējams nolasīt pareizu laiku.

Izsmalcinātāki un arī precīzāki ir metāla portatīvie saules pulksteņi ar ekvatoriālo ciparnīcu. Parasti tos gatavoja no misiņa, rotāja ar organmentiem un katra meistara individuāliem dizaina elementiem. Daudzus no šādiem saules pulksteņiem var lietot plašā ģeogrāfisko platumu diapazonā.

Ne no visiem portatīvajiem saules pulksteņiem tika prasīta augsta precizitāte. Dažkārt tie kalpoja kā stila priekšmeti un statusa apliecinājuma atribūti. Ja mūsdienās stacionārie saules pulksteņi tiek veidoti, un tiek atrasti dažādi interesanti formu risinājumi, tad portatīvie saules pulksteņi sevišķi netiek izgatavoti.

Rakstam izmantoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja fondos esošo J.P.Kleiningera (koka artvāžamais pulkstenis,19.gs) un L.Grasla (18.gs) darināto saules pulksteņu attēli.