Priekuļu novads – saules pulksteņu novads

Priekuļu novads var lepoties ne tikai ar Latvijā lielāko dalības saules pulksteni (Saules parkā Priekuļu centrā) un dabai tuvināto saules pulksteni Mārsnēnos, bet arī ar oriģinālu ģerboni, kas simboliski ar pulksteņa un saules simboliem attēlo laika ritējuma un novada stabilitāti.

 

Vai novads nebūtu pelnījis kļūt par unikālu vietu Latvijā, kur būtu visplašākā saules pulksteņu brīvdabas kolekcija? Jau šobrīd Vidzemes daļā ap Gaujas Nacionālo Parku saules laikrāžu ir vairāk nekā citviet Latvijā, bet skatījumā pa pašvaldībām izteikta līdera pagaidām nav.

Pašu klasiskāko saules pulksteni, kas atgādina mazu galdiņu ar trijstūri vai slīpu stieni ir iespējams izgatavot arī pašu spēkiem. Protams, ir kāda nianse – elementiem jābūt ar pareizu ģeometriju atbilstoši ģeogrāfiskajai vietai.

Šī vietnes autors Mārtiņš Gills bez maksas Priekuļu novada iedzīvotājiem piedāvā horizontālā pulksteņa ģeometrijas aprēķinus un metodiku, kā pareizi noteikt ziemeļu virzienu (jo Saule nav dienvidos pl. 12:00 pēc joslas laika). Pusdienas laika momenti Priekuļiem 2015.gadam ir uzskaitīti šajā failā. Saules pulksteņa ģeometrijas/tehniskā informācija ir sagatavota šajā dokumentā.

Tālāk šajā lapā Priekuļu novada iedzīvotāji var aplūkot horizontālo saules pulksteņu paraugus no dažādām pasaules vietām.Jautājumu un neskaidrību gadījumā vietnes autors labprāt sniegs papildu informāciju pa e-pastu info@saulespulkstenis.lv vai telefonu 29289205.

 

Foto no Flick vietnes un M.Gilla attēlu kolekcijas.

 

Priekuļu ģerbonis ar sauli un pulksteni

Informācija ar raksta autores atļauju pārpublicēta no www.priekuli.lv 

Kad teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Priekuļu novads, radās arī nepieciešamība pēc jauniem novada simboliem – ģerboņa un logo.

Priekuļu novads tapšanas brīdī apvienoja  4 pagastus – katru  bagātu ar savām tradīcijām, objektiem un dižiem cilvēkiem. Priekuļu novada spilgtākās Laika grāmatas lappuses glabā arī Eduarda Veidenbauma  vārdu, te ierakstītas rūpes par Veselavas un Liepas muižas kompleksu, prieks par unikālo smilšakmens veidojumu – Lielo Ellīti, lepnums par zinātnieku viedajiem prātiem Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, apbrīna par izcilajiem dabas veidojumiem gravās un upju krastos, tādēļ atrast vienojošos simbolus novada ģerbonim un logo bija ļoti grūti.

Tika izlolota viena pagastus vienojoša ideja, un ar visu novada iedzīvotāju līdzdarbošanos radās  jaunais Saules parks – vieta, kur gūt spēkus, attīrīt domas un dvēseli.

2010.gadā V.Zatlera izsludinātā Meža dienu konkursa ietvaros Priekuļu novada pašvaldība pieteicās ar vēlmi veidot jaunu – dzīvesprieka un cerību parku. Parkā bija paredzēts stādīt kokaugus, kuri ar krāsainām lapām, krāšņiem ziediem un interesantām formām radītu vienreizēju krāsu un formu rotaļu un rosinātu pozitīvas emocijas. Pavisam no 550 projektiem, tika atbalstīti 6. Starp tiem bija arī mūsu jaunā parka projekts un 2010.gadā Lielās talkas laikā un Meža dienu 2010 ietvaros idejai bija lemts kļūt par īstenību, jo jaunā parka veidošana bija pirmā kopīgā novada iedzīvotāju sanākšana, kur visus vienoja kopīgs pasākums – jaunu kociņu stādīšana. Talkā piedalījās lieli un mazi dalībnieki, no novada skolām, bērnu dārziem, iestādēm, kolektīviem, uzņēmumiem, ģimenēm un dažādām interesentu grupām. Iedzīvotājiem patika ideja par parku un viņi bija ļoti atsaucīgi idejas realizācijā. Ikviens kociņš jaunajā parkā pēc talkas ieguva savus krustvecākus.

Kad koki tika iestādīti, parku bija nepieciešams labiekārtot. Priekuļu novada labiekārtošanas darbu vadītājam J.Sirlakam ideju netrūka. Viņš vēlējās realizēt ko tādu, ko līdz šim viņš nebija savā praksē izveidojis. Viņaprāt – parkā jābūt ne tikai kokiem un augiem, bet jābūt kaut kam interesantam, saistošam, lai cilvēki ne tikai vienkārši iziet cauri, bet arī piestāj un uzkavējas. Un viena ideja bija – par saules pulksteni. J.Sirlakam izdevās atrast astronomu Mārtiņu Gillu, kuram saules pulksteņi ir gan darbs, gan hobijs un sirdslieta. Iepazīstinot M.Gillu ar ideju, viņš atzina, ka šis parks ir ideāla vieta saules pulkstenim. M.Gills uzzīmēja – kādiem elementiem jābūt pulkstenī, bet nebija skaidrs, kāds vizuāli saules pulkstenis izskatīsies. Tika uzzīmētas skices ar galvenajiem elementiem (ciparnīcu un skalu), kuriem jābūt saules pulkstenī. Tās tika iedota deputātiem, bērnudārzu audzēkņiem, skolēniem, lai viņi uzzīmē veidolu, kādam pulkstenim jāizskatās. Idejas bija dažnedažādas, taču visvairāk saistīja Liepas pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas Birutas Treijeres Kreizbergas ideja – smaidoša saule. Tā kā Priekuļu novada vārda saknē ir „prieks” – tas sasaucās ar šo smaidīgo sauli, tādēļ tika izlemts saules pulksteni veidot šķelmīgi smaidošas saules formā.

Pulksteņa izstrādē piedalījās ne tikai Latvijas, bet arī Pēterburgas, un Igaunijas astronomi. Projektēšanu veica Mārtiņš Gills, izgatavošanu nodrošināja akmeņkaļa Aivara Kerliņa darbnīca. Pulksteņa izveidi atbalstīja AS „Lode”.

Jau sākumā bija skaidrs, ka šis pulkstenis būs nopietns un unikāls. Tas ir Latvijā lielākais dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kas nozīmē to, ka cilvēks pats piedalās laika noteikšanā. Parkā ļoti veiksmīgi tika realizēti vēl citi projekti ar dažādiem finansējumu avotiem – gājēju celiņš, apgaismojums un soliņi tika ierīkoti ar Cēsu rajona lauku partnerības organizēto LEADER projektu konkursa atbalstu, Veselības taka ierīkota pateicoties Hipotēku bankas rīkotajam projektu konkursam „Mēs paši”.

Priekuļu novadā ir ļoti talantīgi cilvēki, kuri tika iesaistīti parka veidošanā. Parka projektu izstrādāja ainavu arhitekte Baiba Cīrule, Veselības takas izveidē mūs konsultēja fitoterapeits Artūrs Tereško, taku un saules pulksteni palīdzēja izveidot Ēriks Markvarts, savukārt leģendu par parku sarakstīja Daina Kahovska.

Laiks ritēja un cilvēki sāka interesēties par parka nosaukumu, ka jaunais parks nav īsti parka nosaukums. Tika saņemti ieteikumi no dažādām pusēm – gan no Priekuļu iedzīvotājiem, gan no Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības, gan no pašvaldības darbiniekiem parku nodēvēt par Saules parku. Tā kā arī Latvijā līdz šim nebija neviena Saules parka, pērnā gada nogalē pēdējā domes sēdē tika nolemts jauno parku nodēvēt par Saules parku.

Izveidojot Saules parku un saules pulksteni, simboliski tika pausta Priekuļu novada iedzīvotāju tiekšanās pēc gaismas, siltuma, izaugsmes un labklājības. Tādēļ gan ģerbonī, gan logo tika izlemts attēlot sauli ar ciparnīcu vidū, jo laiks un tā mūžīgais ritums secīgi sakārto notikumus, nosakot to ilgtspēju un nozīmību. Pulksteņi skaita sekundes, minūtes un stundas, bet mūsu  laiks ir šis mirklis pasaules lokos. Novada iedzīvotāji apzinās, ka šis mirklis ir dots tikai un vienīgi mums, tā ir mūsu iespēja radīt  un rakstīt jaunas, nozīmīgas lappuses lielajā Laika grāmatā.

Kamēr vēl nebija apstiprināts oficiālais novada ģerbonis, tika izveidots logo – šķelmīgi smaidošā saule, kurš pirmo reizi tika izmantots šī gada Meža dienu laikā Priekuļu biatlona trasē. Logo izstrādāts, par pamatu ņemot M.Gilla izstrādātā saules pulksteņa skices.

Sadarbībā ar Priekuļu novada domi ģerboni izstrādāja heraldikas mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. Tas apstiprināts Valsts Heraldikas komisijā. Ģerboņa izmantošanas kārtība noteikta Latvijas Republikas Ģerboņu likumā. Priekuļu novada ģerboņa pamatā ir zaļš fons, uz kura attēlota saule zelta krāsā, tā simboliski paužot novada iedzīvotāju tiekšanās pēc gaismas, siltuma, izaugsmes un  labklājības. Ciparnīca saules vidū simbolizē laiku. Laiks un tā mūžīgais ritums secīgi sakārto notikumus, nosakot to ilgtspēju un nozīmību. Pulksteņi skaita sekundes, minūtes un stundas, bet mūsu  laiks ir šis mirklis pasaules lokos. Mums visiem jāapzinās, ka šis mirklis ir dots tikai un vienīgi mums, tā ir mūsu iespēja radīt  un rakstīt jaunas, nozīmīgas lappuses lielajā Laika grāmatā.

2012.gada 27.jūnijā Valsts Prezidenta pilī notika Pašvaldības ģerboņu svētki, kā ietvaros prezidents A.Bērziņš pasniedza Priekuļu novada domes priekšsēdētājas vietniekam Aivara Tīdemanim Priekuļu novada ģerboni. Svētku pasākumā heraldiskos simbolus saņēma arī Engures, Vaiņodes un Alsungas novadi.

Informāciju sagatavoja: Ieva Fogele

 

 

Papīra saules pulkstenis – izgatavo pats!

Vietnes saulespulkstenis.lv apmeklētāji bieži interesējas par iespēju pašiem izgatavot kādu saules pulksteni. Ņemot vērā to, ka pulksteņu veidi ir dažādi, un lielākā daļa ir stipri atkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ar pulksteņu ģeometrijas aprēķiniem jau izsenis nodarbojas īpaša nozare – gnonomika. Katrs gadījums ir individuāli analizējams.

Tajā pašā laikā šajā lapā tiek piedāvāts jau gatavs sarēķināts vienkāršākā tipa saules pulkstenis – vietējā laika horizontālais saules pulkstenis Rīgas platuma grādiem (57°N). To bez lielām bažām var lietot arī pārējā Latvijas teritorijā.

Pulksteņa sagatavi ar instrukciju var lejupielādēt šeit (ar klikšķi uz attēla, PFD fails):

Līdzīga papīra saules pulksteņa ilustrēta izgatavošanas instrukcija ir arī šeit.

Mazliet vairāk par vietējā un joslas laika atšķirībām ir šajā lapā.

Veiksmi sava saules pulksteņa izgatavošanā!

 

Mūsu, vasaras, ziemas un saules laiks

Par mūsu gada ritma neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ – marta pēdējā nedēļas nogalē pulksteņu rādītāju pavirzām par stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā nedēļas nogalē – par stundu atpakaļ. Vasaras laika princips tika apspriests dažādās valstīs jau 20.gadsimta sākumā, bet pirmo reizi to ieviesa Vācija 1915.gadā, lai 1. Pasaules kara laikā ietaupītu ogļu patēriņu. Vēlāk ar dažādiem pamatojumiem vasaras laiks tika ieviests Lielbritānijā un citās valstīs. Vēlākos gados dažādas valstis piegāja atšķirīgi šim jautājumam, gan ieviešot pāreju uz vasaras laiku, gan arī vēlāk no tā atsakoties. Līdz pat mūsdienām nav iegūts vienots viedoklis par to, cik labi vai slikti pāreja uz vasaras laiku ietekmē mūsu sadzīvi, veselību un enerģijas taupīšanu.

Laika joslas

Vajadzība virzīt stundu uz priekšu vai atpakaļ veidojās no tā, ka kopš 18.gadsimta otrās puses dažādu valstu teritorijās sāka lietot standartizētu laiku, kā rezultātā pamazām tika ieviesta vienota pieeja, ka visa pasaule tiek vienmērīgi sadalīta 24 laika joslās – ģeogrāfiskā garuma grādu izteiksmē tas nozīmē, ka ik pa 15 grādiem uz austrumiem un uz rietumiem tiek iezīmēta laika josla. Nultās joslas vidusdaļā ir Griničas observatorijas meridiāns. Tādējādi, piemēram 1.laika josla ir no 7°30′ līdz 22°30′, 2.laika josla – no 22°30′ līdz 37°30′. Visbiežāk katra valsts savā teritorijā izvēlas lietot vai nu vienu vienotu laika joslu, vai arī veic pēc iespējas mazu dalījumu laika joslās (īpaši aktuāli tas ir lielvalstīs – Krievijā, ASV, Ķīnā). Laika joslas izvēli nosaka ne tikai tas, kurā teorētiski iezīmētajā laika joslas sektorā iekrīt valsts teritorija, bet arī ekonomiski un politiski lēmumi.

Laika joslu dalījums labi ir redzams uz globusa, ja skatāmies no ziemeļiem vai dienvidiem – katra laika josla ir kā neliels šaurs tortes gabaliņš.

Skats uz ziemeļu puslodi:

Skats uz dienvidu puslodi – pāri okeāniem parasti iet laika joslas nemainītā formā:

Laika joslas Eiropā (2011.g):

Laika joslas Ziemeļamerikā (2011.g):

Tā iemesla dēļ, ka vairākas valstis vēlas lietot vienotu laiku, var radīt situācijas, ka kāda no valstīm ir stipri ievirzījusies blakus joslās. Tas uzskatāmi ir novērojams Eiropā, kur 1.laika joslu lieto plašā diapazonā – no Spānijas līdz Ungārijai un Polijai.

Kāpēc rodas vēlme labāk lietot vasaras laiku

Ņemot vērā to, ka dažas valstis (Krievija, Ukraina, Baltkrievija u.c.) no 2011.gada rudens ir nolēmušas palikt pie vasaras laika, kā arī vairs neturpināt ziemas-vasaras laika maiņu, ir aktualizējies jautājums, vai šāda rīcība ir labāka par vienkārša oriģinālā joslas (ziemas) laika lietošanu vai līdzšinējo praksi ar periodiskām ziemas-vasaras laika maiņām. Ja aplūkojam tīri vēsturiski, tad joslas tika veidotas tā, lai joslas vidusdaļā mehānisko pulksteņu laiks sakristu ar saules pulksteņu rādījumiem. Tas nozīmētu, ka meridiānos ar 0°, 15°, 30° utt. garuma grādiem klasiski veidoti saules pulksteņi, kuri rāda tā saucamo vietējo laiku, būtu joprojām itin labi izmantojami.

Vietās, kas neatrodas uz joslas meridiāna, laiks atšķiras no saules pulksteņa ne vairāk kā stunda. Piemēram, Rīgā, vietējā laika saules pulkstenis atpaliks par 24 minūtēm no 2.joslas laika. Savukārt, teritorijās, kur pastāvīgi tiek izmantota ģeogrāfiskajam platumam neatbilstoša laika josla, nebūs nevienas vietas, kur vietējam laikam konstruēts saules pulkstenis rādīs pareizu laiku.

Saskaņā ar saules pulksteņos ieviesto laika skaitīšanu, pusdienas laiks ir pl 12. Šajā brīdī Saule atrodas tieši dienvidos, un tā ir spīdējusi tieši pusi laika no attiecīgās dienas garuma. To visādā ziņā var saukt par dienas vidu – ja vien arī mēs esam pieskaņojuši savu ikdienas ritmu saules gaitai. Daudzi no mums arī ikdienā domā, ka dienas (t.i. diennakts gaišās daļas) vidus ir pl. 12:00, lai arī mēs labi apzināmies, ka mūsdienās to drīzāk varētu vēl attiecināt pie vēla rīta. Un tā arī ir. Ja senākos laikos cilvēki savu ikdienas ritmu pieskaņoja āra gaismai (agri cēlās un relatīvi ātri devās gulēt), tad mūsdienās ārā esošais gaišais vai tumšais diennakts periods nespēlē vairs būtisku lomu. Tikai nedaudzas ikdienas aktivitātes un profesijas ir tiešām atkarīgas no dienas gaismas, un lielākā daļa ikdienas lietu ir veicamas pie mākslīgā apgaismojuma. Interesanti, ka cilvēkiem vairāk labpatīk palikt ilgāk nomodā nevis agrāk mosties nākošajā rītā. Tādējādi pakāpeniski ir notikusi nobīde no aktīvajām agrajām stundām līdz vēlām nomoda stundām. Ja aplūkojam tipisku strādājoša cilvēka ikdienas ritmu, tad Latvijas apstākļos varam teikt, ka rīta cēliens ar pamošanos sākas ap pl 7:00, darbu sākam ap 8:30, darbs beidzas ap 17:30, un dodamies gulēt ap 23:00. Protams, katram šie laiki ir individuāli, bet pie šāda laika sadalījuma sadzīves dienas vidus ir ap pl 15:00. Tikai retais par to aizdomājas. Tādējādi, Rīgā ziemā sadzīves dienas vidus iestājas 2h 36m pēc astronomiskā dienas vidus, un 3 stundas pēc pulksteņa definētā dienas vidus – pl 12. Vasaras laikā starpība starp astronomisko un sadzīvisko dienas vidu ir par stundu mazāka – 1h 36m.

Ikdienas ritms, diennakts gaišā un tumšā daļa

Gaišā un tumšā diennakts perioda atšķirību dažiem izvēlētiem datumiem (2011.gada 31.oktobrim un 2012.gada 1.janvārim, 20.martam un 1.jūlijam) var aplūkot šajās diagrammās. Ārējais loks parāda mūsu pulksteņa laiku un dienas periodu, bet iekšējais aplis ir sadalīts proporcionāli tipveida dienas ritmam. Rīgā situācija iznāk šāda:

Salīdzināsim, kā gaišais periods un sadzīves ritmi saskan dažās citās pilsētās (Budapeštā, Londonā, Madridē un Sanktpēterburgā) kādos no iepriekšminētajiem datumiem. Lai arī 1.janvāris nekur Eiropā nav ideāla vieta gaismas daudzuma ziņā, Madridē dienas gaišā daļa diezgan tuvu saskan ar darba periodu:

Tajā pašā laikā Sanktpēterburgā diena ir 50 minūtēm īsāka nekā Rīgā:

20.martā, kad dienas tumšais un gaišais periods ir puslīdz vienāds, visideālāk astronomiskais dienas vidus ar pl 12 sakrīt Londonā:

Tajā pašā dienā Madridē dienas gaišā daļa ir mazliet pabīdīta uz vēlāku laiku, kas dod iespēju redzēt sauli arī mazliet pēc darba laika, bet Budapeštā – nē:

Vasarā situācija ar dienas gaišumu nav tik saspringta. 1.jūlijā vismazāk rūpju vajadzētu būt Sanktpēterburgā, kas ir slavena ar tā saucamajām baltajām naktīm:

Uz 31.oktobra piemēra Budapeštā un Madridē varam salīdzinoši redzēt, ko nozīmē viena laika josla un atšķirīgs ģeogrāfiskais novietojums.

Lietot vasaras vai ziemas laiku?

Aplūkojot iepriekš sniegto salīdzinošos datus, varam secināt, ka nav viennozīmīgas atbildes, kas ir labāks – ziemas (īstais joslais) laiks vai vasaras laiks (+1h). Tieši vasaras periodā, kad ir garš diennakts gaišais periods, īstas nozimes no vakara pusē pieliktās stundas nav – diena tik un tā ir gara. Ja būtu vēlme padarīt gaišākus vakarus, stundas pielikšanai nozīme būtu pavasarī un rudenī. Ziemā dienas ir tik īsas, ka ar pieliktu stundu nekas būtisks netiek iegūts.

No diagrammām arī redzam, ka ne visās vietās der viens un tas pats sadzīves ritms, lai iegūtu vienādu gaismas sadalījumu diennakts ietvaros. Iespējams, derētu padomāt par agrāku celšanos no rītiem, lai varētu ilgāku laiku būt kopā ar saules gaismu.

saulespulkstenis.lv viedoklis ir pēc iespējas turēties pie oriģinālā joslas laika – Latvijas gadījumā lielākā daļa teritorijas pieder 2. laika joslai.

Sonnenuhrgasse, Vīne

Atrašanās vieta: Sonnenuhrgasse / Lutherplatz, Vīne, Austrija
Koordinātas: 48°11’27”N 16°20’38”E
Veids: dubults vertikālais
Izgatavošanas gads: ?
Materiāls: krāsota mūra, metāla gnomoni.

Austrijas galvaspilsētā Vīnē saules pulksteņi tiek īpaši augstu vērtēti, jo tiem par godu ir nosaukta neliela ieliņa. Un tas nav nejauši – uz šīs ielas ir ēka, kuras stūri rotā dubults saules pulkstenis. Stundu iedaļas ir uz fasādes krāsotas ar krāsu, bet gnomonu funkciju veic smalki metāla stieņi. Dienas vidusdaļā abiem saules pulksteņiem teorētiski būtu jārāda viens un tas pats laiks (lai arī lineatūras ir veidotas atšķirīgi – atkarībā no fasādes virziena), praksē ir neliela atšķirība. Tam iemesls ir viena gnomona neliela deformācija. Iespējams, ir bijis kāds atgadījums, kad kaut kas smags ir uzkritis un nedaudz saliecis labās puses saules pulksteņa gnomonu.

Atslēgvārdi citās valodās:
EN: Austria, Vienna, vertical sundial.
DE:
Österreich, Wien, vertikale Sonnenuhr.
FR:
Autriche, Vienne, cadran solaire vertical .
IT:
Austria, Vienna, orologio solare verticale .
RU: Австрия, Вена, вертикальные солнечные часы.
ES:  Austria, Viena
, reloj de sol vertical.

Foto: M.Gills

Garākā diena, īsākā nakts; īsākā diena, garākā nakts

No ikdienas zinām, ka vasaras saulgriežos ir garākā diena un īsākā nakts, bet ziemas saulgriežos ir tieši pretējais – īsākā diena un garākā nakts. Šajā nelielajā rakstā apskatīsimies, kā veidojas šīs ikgadējās dienas garuma pārmaiņas.

Ja mēs iedomātos sevi kā debess vērotāju, kurš atrodas klajā laukā, tad debesi visapkārt var vislabāk aplūkot kā sfēru, kas lēnām griežas ap savu asi (protams, Zeme apriņķo Sauli un vēl rotē ap savu asi, bet no ikdienas novērotāja pozīcijām diennakts ietvaros šķiet, ka tieši debess griežas ap mums). Vislabāk debess rotēšanu var novērot skaidrā naktī, kad ir labi saskatāmas zvaigznes. Debess griešanās nav ātrs process – diennakts laikā tiek veikts viens pilns apgrieziens, tādēļ dažu minūšu laikā mēs būtiskas pārmaiņas nepamanīsim. Ja debess izskatu salīdzinām ik pa stundai, tad gan jau būs pamanāmas izmaiņas – dienvidu pusē viss būs pavirzījies nedaudz pa labi (no austrumiem un rietumiem), bet ziemeļu pusē zemu virs horizonta – pretējā virzienā. Savukārt ziemeļu pusē ap 50-60 grādu augstumā  debess apgabals stundas laikā nebūs pārvietojies – tik vien kā nedaudz pagriezies. Tā vien šķiet, ka visa debess rotē ap Polārzvaigzni, kas novērotājam Rīgā būs tieši 57° grādu augstumā (citviet Latvijā tā ir 56°-58°augstumā tieši ziemeļu virzienā virs horizonta). Dienā par debess griešanos liecina Saules pārvietošanās un arī Mēness – reizēs, kad tas ir redzams.

Saules gaita

Latvijā Saule parasti lec austrumu pusē, tad slīpi ceļas augstāk uz dienvidu pusi. Precīzi virzienā uz dienvidiem  Saule ikreiz ir pacēlusies visaugstāk(tieši pēc šīs pazīmes dažkārt nosaka precīzu dienvidu virzienu), un tālākās dienas gaitā tās augstums samazinās, līdz rietumu pusē tā slīpi sasniedz apvārsni un noriet.


Iedomātā debess sfēra un Saules ceļš dienas laikā. Saule pārvietojas no kreisās uz labo pusi. Nelielie apļi apzīmē Saules atrašanos ar stundas intervālu.


Saules ceļš dienas pirmajā pusē (skats dienvidaustrumu virzienā). Ik pa stundai Saule ir būtiski pārvietojusies pa labi un nedaudz arī augšup.

No novērotāja skata punkta Saules kustība šķietami atrodas uz vienas taisnes, tik jāmaina skata virziens.

Saules ceļš, dienas ilgums un ēnas garums

Labi kalendāri (piemēram, Astronomiskais kalendārs, gadalaiku izdevuma Zvaigžņotā Debess pielikums rudens numuram) sniedz informāciju ne tikai par to, kurš datums atbilst kurai nedēļas dienai, bet arī parāda būtiskos astronomiskos datus – saullēktu, saulrietu un dienas garumu. Gada laikā dienas ilgums mainās no 17h 52m 20.-22.jūnijā līdz 6h 43m 20.-22.decembrī. Saules kustība pie debess ir gandrīz vienādā ātrumā visu gadu (precīzi ņemot, nelielas izmaiņas gada ietvaros notiek, bet tās neietekmē dienas ilguma izmaiņas; izmaiņas raksturo tā saucamais laika vienādojums), tādēļ Saules redzamības ilgums ir atkarīgs no tās noietā ceļa garuma. Jo garāku ceļu tā veic pa debesi, jo ilgāka ir diena.

Gada ietvaros ir viens datums ar garāko dienu un viens datums ar īsāko. Visbiežāk tas ir attiecīgi 21.jūnijā un 21.decembrī. Tātad neilgi pirms mums tradiocionālajiem gadskārtu svētkiem Jāņiem un Ziemassvētkiem. Pirms tuvāk apskatīsim garāko un īsāko dienu, jāatzīmē, ka divreiz gadā Saulei pa debesi iznāk iet pa vienu un to pašu ceļu. Piemēram, piecas nedēļas pirms vasaras saulgriežiem Saule iet pa to pašu ceļu ko tā iet piecas nedēļas pēc vasaras saulgriežiem. Tajā dienā, kas atrodas pa vidu starp ziemas un vasaras saulgriežiem, ir vienāds dienas un nakts garums. Gadā šie divi datumi visbiežāk trāpās kā 21.marts un 21.septembris. Šajos datumos dienas un nakts garums ir 12 stundas. Tiesa, ja ņemam vērā atmosfēras efektus un Saules redzamības īpatnības saullēkta un saulrieta brīžos, tad dienas garumu šajos datumos var tomēr uzskatīt par dažām minūtēm ilgāku. Četrus iepriekšminētos datumus ir pieņemts uzskatīt par astronomisko gadalaiku sākuma datumiem.


Saules gaita 21.martā un 21.septembrī. Saules maksimālais augstums ir 33°. Saullēkts ir tieši austrumos, saulriets – tieši rietumos.


21.martā un 21.septembrī 1m augsta staba ēnas garums dienas vidū būs 1,54 m. Cilvēkam – aptuveni 3m.

Visgarākajā dienā Saules ceļš nosacītajā debess sfērā būs pacēlies visaugstāk. Tādējādi, novērotājam ir iespēja novērot Saules ceļu, ko vizmazāk aizsedz Zeme.



21.jūnijā Saule iet pa visaugstāko loku, kas iznāk arī visgarākais. Šajā dienā saullēkta un saulrieta punkti ir novietoti vistuvāk ziemeļiem. Vietās, kas atrodas aiz polārā loka, Saules loks ir stipri lēzens un tādēļ vasaras periodā tā abi gali nesasniedz zemi – Saule nenoriet.


21.jūnijā Rīgā Saules augstums pusdienas laikā sasniedz 56°. Tas nozīmē, ka 1 metru augsts stabs metīs tikai 67 cm garu ēnu.

Visīsākā diena ir 21.decembrī.


21.decembrī Saules maksimālais augstums Rīgā sasniedz tikai 10°, un Saule noiet īsu ceļu no dienvidaustumiem līdz dienvidrietumiem.


21.decembrī dienas vidū 1 m augsts stabs veidos 5,7 m garu ēnu. Cilvēka ēna ir ap 11 m gara.

Saules ceļu salīdzinājums

Ja aplūkojam Saules ceļu pa debesi 21.martā, 21.jūnijā, 21.septembrī un 21.decembrī, tad rezam, ka augstuma un saullēktu/saulrietu azimutu izmaiņas gada laikā ir visai ievērojamas. Latvijas platuma grādu specifika nosaka to, ka vismaz pusi gada (no oktobra līdz martam) Saule ir novērojama samērā maz, tā ir relatīvi zemu un dienas garums nav liels. Zemēs ar platuma grādiem 30 vai mazāk Saules ceļš neveidojas tik lēzens – dienas garumi starp gadalaikiem tik būtiski neatšķiras (un arī tas, ka jūnijā diena nav 17 stundas gara), kā arī straujāk notiek saullēkti un saulrieti. Latvijā tā lēzeni paslīdz aiz apvāršņa, bet ekvatoriālajos apgabalos tā pārvietojas gandrīz perpendikulāri pret apvārsni.


Augstākais ceļš – vasaras saulgriežos, zemākais – ziemas saulgriežos.

Teksts un grafika: M.Gills




Uzdāvināt laiku

Uzdāvināt laiku – uzdāvināt saules pulksteni

Cik bieži mēs ikdienā dzirdam, ka nav laika vienai vai otrai lietai. Nav laika lai dzīvotu, nav laika, lai ieraudzītu laiku. Ne katrs var atļauties laiku, tas kļuvis par ekskluzīvu lietu.

Saulespulkstenis.lv piedāvā sagatavot īpašu velti Jums tuvai personai vai organizācijai – uzdāvināt laiku. Tā ir īpaši veidota dāvanu karte, kas ietver saules pulksteņa projektēšanas izmaksas, vai arī gatava saules pulksteņa izveidi un uzstādīšanu.

Katrs saules pulkstenis – unikāls

Saules pulksteņu veidotāju ētikas kodekss paredz to, ka netiek izgatavoti divi vai vairāk identiski saules pulksteņi. Ja arī modeļi ir līdzīgi, katram ir lietas, kas būs individuālas. Pirmkārt, atšķirības nosaka tīri objektīvi apstākļi – pulksteņa ģeogrāfiskais novietojums un plānotā novietojuma specifika (piemēram, ēkas sienas azimuts).  Otrkārt, dizains tiek pieskaņots vides un mākslinieciskajām prasībām. Treškārt, saules pulksteņus parasti rotā personalizēta informācija par atrašanās vietu, teksti ar veltījumu vai kādu labu devīzi.


Cik savlaicīgi jāpasūta?

Dāvanu kartes sagatavošanas laiks – 5 darba dienas. Savukārt, ja ir ieplānots, lai pats pulkstenis būtu gatavs līdz noteiktam datumam, jārēķinās, ka pilns saules pulksteņa izgatavošanas laiks no projekta līdz uzstādīšanai var būt vismaz 2-3 mēnešu. Tādēļ iesakām ar mums sazināties savlaicīgi, lai pārrunātu jebkurus neskaidros jautājumus.

Kā izskatās dāvanu karte?

Dāvanu karte ir veidota kā ādas vāki, kuros ietilpst neliels saliekams horizontālais saules pulkstenis. Vāku iekšpusē tiek norādīts, kam šī dāvanu karte ir adresēta un kādus darbus tā ietver. Saliekamais saules pulkstenis tiek personalizēts ar uzrakstu, kam šī dāvana tiek dāvināta.

Jūsu saulespulkstenis.lv

t. 29289205
e-pasts: info@saulespulkstenis.lv

Senās Ēģiptes saules pulksteņi

Berlīnē, Neues Museum kolekcijā ir aplūkojami Senajā Ēģiptē lietotie portatīvie saules pulksteņi. Saules pulksteņu pētnieku vērtējumā tie tie nešaubīgi ir paši senākie līdz mūsu dienām saglabājušies saules pulksteņi.

No slānekļa gatavots lineāla tipa portatīvais saules pulkstenis. To lietoja šādi – novieto uz horizontālas virsmas, pagriež ar paaugstināto galu virzienā, no kura spīd saule. Lai noteiktu laiku, tiek nolasīts ēnas garums. Uz lielās garenās horizontālās skaldnes ir atzīmes ēnas garuma nolasīšanai. Paaugstinājumā ir vertikāla atzīme saules pulksteņa līmeņošanai pēc auklā iekārta atsvara.

Mazāka izmēra portatīvais lineāla tipa saules pulkstenis. Izgatavots no kaula.

Gals lineāla tipa saules pulkstenim. Materiāls – koks. Pārējais saules pulkstenis nav saglabājies.

Palīginstruments saules vai zvaigžņu virziena atzīmēšanai. Tika stiprināts speciāli sagatavotā pamatnē.

Foto: R.Pārpuce

Gadalaiku sākuma laiki 2011.-2020.gadam

Saules pulksteņi ar deklinācijas līnijām parasti iezīmē būtiskus datumus – pavasara, vasaras, rudens un ziemas sākumu.

Vietne saulespulkstenis.lv pa reizei saņem jautājumus par to, kad īsti sākas astronomiskie gadalaiki – tieši kura dienā un cikos pēc Latvijas laika ir to sākums. Jāsaka, ka no gada uz gadu konkrētā diena un laiki mainās, tomēr ikviens no saulgriežu vai ekvinokcijas brīžiem dreifē noteiktu datumu ietvaros. Tālāk ir sniegti gadalaiku sākumu laiki desmit gadu periodam.

Decembra un marta datumiem ir norādīts Latvijas (2. laika josla) ziemas laiks, bet jūnijam un septembrim – vasaras laiks.

2011.gadā

Pavasara sākums – 21.martā plkst. 1:21
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 20:16
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 12:05
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 7:30

2012.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 7:14
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 2:09
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 17:49
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 13:12

2013.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 13:02
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 08:04
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 23:44
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 19:11

2014.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 18:57
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 13:51
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 05:29
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 01:03

2015.gadā

Pavasara sākums – 21.martā plkst. 00:45
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 19:38
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 11:21
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 06:48

2016.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 06:30
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 01:34
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 17:21
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 12:44

2017.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 12:29
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 07:24
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 23:02
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 18:28

2018.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 18:15
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 13:07
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 4:54
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 00:23

2019.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 23:58
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 18:54
Rudens sākums – 23.septembrī plkst. 10:50
Ziemas sākums – 22.decembrī plkst. 06:19

2020.gadā

Pavasara sākums – 20.martā plkst. 05:50
Vasaras sākums – 21.jūnijā plkst. 00:44
Rudens sākums – 22.septembrī plkst. 16:31
Ziemas sākums – 21.decembrī plkst. 12:02

Pēc US Naval Observatory datiem sagatavojis M.Gills